Norvik bankas akcionārs vaino Sprūdu un kādu augstu amatpersonu finanšu sektorā kukuļu prasīšanā

"Vadošā Latvijas amatpersona, tiekoties 2016. gada 29. maijā, Guselņikovam atklāja, ka Sprūds palicis neapmierināts ar Winergy lietas iznākumu. Saskaņā ar amatpersonas teikto, Guseļņikovs neesot ievērojis spēles noteikumus. Šajā sakarā viņš aicināja nekavējoties atrisināt situāciju ar Sprūdu, ko Guselņikovs sapratis kā prasību veikt maksājumus Sprūdam. Tādējādi Guseļņikovs secina, ka vadošā Latvijas amatpersona sadarbojās ar Sprūdu vai citādi izmantoja Sprūda pretlikumīgo rīcību, lai izspiestu no Guseļnikova lielākus kukuļus," teikts Norvik bankas, akcionāru prasības pieteikumā tiesai.

Lai gan Guseļņikovs finanšu sektora augsto amatpersonu neesot nosaucis vārdā, Nekā personīga vēstīja, ka norādes nepārprotami ved Latvijas Bankas vadības virzienā. Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs apgalvojumus par kukuļa pieprasīšanu rakstiskās atbildēs noliedza, bet sīkākus paskaidrojumus nesniedza.

Savukārt apcietinājumā esošā Sprūda un FKTK komentārus par notikušo raidījumam neizdevās iegūt.

Bankas lielākā akcionāra pārmetumi Sprūdam un vārdā nenosauktajai augstajai finanšu sektora amatpersonai izrietot no prasības pieteikuma starptautiskā šķīrējtiesā ar Winergy vēja parka biznesu saistītajā lietā. Šajā tiesvedībā Norvik banka vērsusies pret Latviju. Winergy projekta īstenotāji neatmaksājuši bankai vairāku desmitu miljonu eiro lielu kredītu, tomēr starp pusēm panākts mierizlīgums un vēja parks nonācis bankas kontrolē. Neraugoties uz to, joprojām turpinās daudzas tiesvedības, kas saistītas ar šo strīdu.

Banka uzskata, ka Winergy projektam kredīti tikuši izkrāpti negodīgi, un kā viena no atslēgas figūrām šajās shēmās bijis nu jau saistībā ar citām apsūdzībām apcietinājumā nonākušais un maksātnespējas administratora amatu zaudējušais Sprūds. Viņa vārds gan neesot starp apsūdzētajiem ar Winergy kredītu izkrāpšanu saistītajā krimināllietā.

Ar Winergy projektu saistītās starptautiskās tiesvedības prasības pieteikumā esot aprakstīts vēl kāds noziegums - no Guseļņikova 2016. un 2017.gadā esot izspiesti kukuļi. Kā galvenais izspiešanas shēmas autors esot minēta kāda vadoša Latvijas amatpersona finanšu sektorā, kura Guseļņikovam personīgi un caur starpniekiem vairākkārt prasījusi maksāt kukuļus, pretējā gadījumā solot ar represijām no FKTK puses. Šādi rīkojoties, augstā amatpersona esot ļaunprātīgi izmantojusi savu plaši zināmo, neoficiālo, taču faktisko ietekmi pār komisiju.

Tikšanos ar augsto amatpersonu Guseļņikovam esot palīdzējis organizēt Renārs Kokins. Pēc baņķiera ziņām, Kokins nekādu amatu pašlaik neieņemot, taču esot viens no amatpersonai tuviem sabiedrotajiem. Nekā personīga noskaidrojis, ka minētais Kokins ir savulaik labi zināmā uzņēmēja Ulda Kokina dēls, kurš savulaik darbojies Jūrmalgeitas varoņa, BMW automašīnu tirgoņa Germana Miluša uzņēmumā Mikas.

Guseļņikovs prasības pieteikumā tiesai apgalvojis, ka kukuļus nav maksājis. Viņaprāt, tieši tāpēc pieaugušas FKTK prasības pret banku. "Šajā laikā komisija [FKTK] pakāpeniski palielināja spiedienu pret banku. Un ar šādu rīcību tā cenšas piespiest banku kļūt maksātnespējīgai un dod pamatu iespējamai bankas pārņemšanai un bankas licences atņemšanai," teikts akcionāru pieteikumā tiesai.

Nekā personīga vēstīja, ka FKTK lielus Norvik bankas naudas līdzekļus atzinusi par noziedzīgi iegūtiem, līdz ar to bankai ir nepietiekams paša kapitāls un tās darbība ir ierobežota. Par neuzticēšanos liecinot jaunākā FKTK prasība ierakstīt pilnīgi visas bankas valdes un padomes sēdes.

Guseļņikovs raidījumam skaidrojis, ka pagaidām nevēlas atklāt no viņa kukuļus izspiedušās augstās finanšu sektora amatpersonas vārdu, jo vispirms visus pierādījumus sniegs tiesai. "Mums ir apstiprinoši dokumenti, cietušo liecības, un citi pierādījumi, kas apstiprina visas apsūdzības. Tiesas sēdēs tie tiks iesniegti un pārbaudīti," sacījis baņķieris.

Raidījuma rīcībā neesot apstiprinājuma, ka Latvijā vai Lielbritānijā sākta izmeklēšana par baņķiera izteiktajām apsūdzībām, vienīgi Ekonomikas policijā notiekot vairākas resoriskās pārbaudes saistībā ar Norvik banku, tajā skaitā par lielu, iespējams, neatļautu naudas pārskaitījumu advokātu birojam Quinn Emanuel Londonā, kas gatavoja Norvik bankas prasību pret Latvijas valsti starptautiskajā šķīrējtiesā.

Norvik banka Valsts kancelejai šonedēļ devusi atļauju publiskot prasības pieteikumu tiesai. Kanceleja nesteigsies ar informācijas atklāšanu, kamēr nebūs izvēlēti tiesneši un publiskošanas jautājums nebūs apspriests ar viņiem, vēstīja "Nekā personīga".

Raidījums arī atgādināja, ka vēl līdz pagājušā gada novembrim Norvik bankas padomē darbojās Andris Ruselis, kurš šajā amatā nonāca pēc darba Latvijas Bankā, kur bija Rimšēviča vietnieks. Šonedēļ Norvik banka ziņoja par jaunu padomes locekli - bijušo NATO ģenerālsekretāru, Dānijas premjerministru Andersu Fogu Rasmusenu.

Pēc raidījuma vēstītā, vairākas amatpersonas, kuras nevēlējās atklāt savu vārdu, Guseļņikova vēršanos starptautiskajā tiesā sauc par šantāžu ar mērķi savas biznesa neveiksmes uzkraut uz valsts pleciem.