Kā izdevumu Verslo žinios informējis Lietuvas Satiksmes ministrijas Attīstības departamenta direktors Arenijs Jackus, tikšanās laikā izdevies atrast kopēju valodu. "Protams, īstenošana būs atkarīga no finansējuma, no Eiropas Savienības iespējām," viņš piebildis.
Pēc Jackus teiktā, ekspertu darba grupai tagad būs jāstrādā pie tā, kā šo vienošanos ierakstīt jaunveidojamā projekta kopuzņēmuma akcionāru līgumā. Tas varētu tikt darīts apspriedē, kas maijā notiks Rīgā.
2013.gada septembrī Viļņā neformālā ES satiksmes ministru apspriedē Polijas, Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Somijas ministri parakstīja deklarāciju par kopuzņēmuma izveidi Rail Baltica projekta īstenošanai, kurā tika pieminēta arī Viļņa. Kopuzņēmumu bija paredzēts izveidot līdz janvārim, bet kopš tā laika triju Baltijas valstu pārstāvjiem nebija izdevies vienoties par Lietuvas galvaspilsētas iekļaušanu projektā.
Pirms pāris nedēļām sarunās Briselē, kurās piedalījās arī Eiropas Komisijas pārstāvji, lietuviešiem tika teikts, ka Viļņas iekļaušana projektā būtu pretrunā ar ES tiesībām. Lietuviešu piedāvātie kompromisa varianti netika sīkāk izvērtēti. Lietuvai tika pārmests, ka tā bremzē ātrgaitas dzelzceļa projektu, kura investīciju vērtība sasniedz gandrīz četrus miljardus eiro.
Projekta koordinators Pāvels Telička norādīja, ka Briselei nav saprotams, kādēļ Lietuva mainījusi savu nostāju, ja agrāk atbalstījusi maršrutu caur Kauņu. Viņš brīdināja, ka Baltijas valstīm projekta kopuzņēmums jāizveido tuvāko nedēļu laikā, ja tās vēlas savlaicīgi iesniegt pieteikumu ES finansējuma saņemšanai.
Pērn decembrī Lietuvas Seims pieņēma rezolūciju, kurā uzdeva valdībai izvērtēt Rail Baltica Lietuvas trases maršruta ekonomisko efektivitāti, kurā tika paredzēta ne vien iespēja iekļaut Viļņu šajā trasē, izbūvējot savienojumu ar Kauņu, bet arī alternatīvs maršruts - trase, kas no Polijas un Lietuvas robežas ietu caur Viļņu, nevis caur Kauņu.
Kā drīz pēc tam paziņoja premjerministrs Aļģirds Butkevičs, Lietuvas valdība darīs visu, lai Viļņa agrāk vai vēlāk tiktu iekļauta projekta trasē, bet gadījumā, ja tomēr neizdotos vienoties par Viļņas atzara iekļaušanu tagad, šis projekts tiktu iesniegts atsevišķi, cerot uz finansējumu pēc 2020.gada.
"Runa nav par prestižu, bet par mūsu ekonomikai svarīgu tranzīta infrastruktūras elementu," piebilda premjers, kas Viļņas neiekļaušanu projektā pirms tam tika nosaucis par iepriekšējās valdības kļūdu.
Pēc viņa teiktā, sarunas ar Latviju un Igauniju par kopuzņēmuma veidošanu varētu turpināties līdz jūlijam.