Pēc uzbūves shēma ir līdzīga, kāda darbojās divos Rīgas pašvaldības uzņēmumos – Rīgas Satiksme un Rīgas Namu pārvaldnieks.
Kad pirms gada Rīgas domes Satiksmes departamenta Būvdarbu nodaļu skāra korupcijas skandāls, nodaļas vadīšanu uz laiku uzticēja Guntaram Tašmanim. Vienam no līderiem arodbiedrībā LABA, kas ilgstoši dzīvojusi Satiksmes departamenta paspārnē un ir pietuvināta partijai Saskaņa. Pērn rudenī Tašmans sāka strādāt par personāla speciālistu Latvijas Pastā. Uzņēmums ar vairāk nekā četriem tūkstošiem darbinieku, visticamāk, izskatījās pēc kārdinoša kumosa skandālu apvītajai arodbiedrībai LABA, kura turklāt nesen zaudējusi Rīgas pašvaldības uzņēmumu finansiālo atbalstu.
Drīzumā tapa VAS Latvijas Pasts darbinieku arodbiedrība. Tās dibināšanas sapulce notika 8.februārī Latvijas Pasta ēkā lidostā, un tajā piedalījās 23 cilvēki, no kuriem daļa nebija pasta darbinieku, taču ir redzami arodbiedrības LABA biedri. Dokumenti liecina, ka dibināšanas sapulcē piedalījusies arodbiedrības LABA un arī Arodbiedrību koordinācijas centra vadība - Raimonds Gailis, Vladimirs Cukers, Vitālijs Reinbahs.
Kad LTV radījums de facto Gailim vaicāja par viņa klātbūtni dibināšanas pasākumā, viņš iesākumā neko neatceras par šādu faktu. Uzrādot dibināšanas sapulces protokolu, Gailis pieļauj savu saistību ar jauno organizāciju. Vaicāts par tās dibināšanas mērķi, Gailis saka: "Iespējams, ka ir kritiskā darbinieku masa no šīs organizācijas."
Taču nekādas kritiskās masas nav – vairāk nekā puse uzņēmuma darbinieku ir biedri Latvijas Pasta arodbiedrībā, kas gada sākumā pārveidota un pievienota Latvijas sakaru darbinieku arodbiedrībai. Tā šobrīd pārstāv darbiniekus jautājumos par algu celšanu un citiem uzlabojumiem.
Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības prezidente Irēna Liepiņa: "Šī ir interesanta apstākļu sakritība, ka tad, kad tikko kā bija noslēgta reorganizācija – 14. februārī, tad aptuveni parādījās šī - ko es uzskatu par tādu kā kabatas arodbiedrību, kurai ir mērķis kavēt atbildīgu sociālo politiku un dialogu. Īpaši algu pārrunās.”
LABA cilvēki radījuši līdzīgu shēmu kā savulaik Rīgas satiksmē, kur sarunās ar darba devēju to pārstāv starpnieks – Arodbiedrību koordinācijas centrs. Lai izvērstos Latvijas Pastā, izveidots starpnieks - Pasta marka. To vada LABA biedrs Intars Višņevskis. Šis starpnieks nosūtījis vēstuli Latvijas Pasta vadībai, aicinot slēgt ar Pasta marku koplīgumu. Tajā apgalvots, ka viņi pārstāv pusi uzņēmuma darbinieku, kas neatbilst patiesībai.
Latvijas Pasta Ārējo komunikāciju vadības daļas vadītāja Gundega Vārpa raidījumam de facto saka: "Mums šobrīd jau ir funkcionējošs koplīgums. Tas, ko viņi runā, ir par koplīgumu slēgšanu. Latvijas Pasts ir pieprasījis pamatojumu šādai prasībai, jo saskaņā ar darba likumu arodbiedrībā ir jābūt 50% darbinieku, lai slēgtu līgumu šādā formā. Mums nav nekādu pierādījumu, ka nosauktās arodbiedrības ir apvienības biedres un pārstāv tieši Latvijas Pasta darbinieku intereses."
Latvijas Pasts bez šīs vienas vēstules pagaidām citas aktivitātes nav manījis.
Latvijas Pastā arodbiedrības LABA darboņiem pārāk labi nesokas, un atsaucības nav ne no darbinieku, ne darba devēja puses. Lai izskatītos ietekmīgāka, arodbiedrību apvienības Pasta marka vadītājs bija uzskaitījis ne tikai savus biedrus, bet arī tās arodbiedrības, kurām nosūtīti uzaicinājumi iestāties tajā, un kuras nekādi nav saistītas ar šo veidojumu.