Šis ir pasaulē izplatīts krāpšanas veids, ko sauc par phishing jeb pikšķerēšanu, kad ar viltus vēstulēm it kā bankas vai kādas citas iestādes vārdā cenšas maldināt cilvēkus un uzzināt viņu konfidenciālos datus.Banka šobrīd pārbauda konstatētos gadījumus un vēlreiz atgādina, ka nekad nelūgs klientam ievadīt visus kodus no internetbankas kodu kartes. Swedbank nodrošina internetbankai augstākā līmeņa aizsardzību un aicina klientus sargāt savus konfidenciālos piekļuves datus.Kā rīkoties, ja saņēmāt e-pastu ar lūgumu sniegt kartes vai internetbankas informāciju?Jebkuru šaubu vai aizdomu gadījumā nekavējoties sazinieties ar banku, lai pārliecinātos par e-pasta autentiskumu. Atcerieties galveno finanšu drošības internetā likumu: banka nekad nezvanīs, nesūtīts e-pastu un nelūgs no klienta rekvizītus, kuri nepieciešami elektronisko pakalpojumu izmantošanai. Nekādā gadījumā nedrīkst sūtīt pa e-pastu vai teikt pa telefonu sekojošus datus:•internetbankas parole;•kodu kartes vai kalkulatora pilnie numuri;•kartes numurs;•kartes derīguma termiņš,•PIN kods,•kā arī CVV2 kods jeb trīs ciparu kods, kas atrodas kartes aizmugurē baltā laukumā, blakus parakstam.To var salīdzināt ar situāciju, kad uz ielas pienāk cilvēks, kurš uzdodas par bankas darbinieku un lūdz nosaukt mājas adresi (lietotāja numuru) un iedot mājas atslēgu (paroli un kodus).Vairāk informācijas par datu drošības sargāšanu iespējams atrast Swedbank internetbankā. Ja rodas šaubas par kādu darījumu, vēstuli, e-pastu vai zvanu, bankas pārstāvji aicina darīt to zināmu.
Swedbank brīdina klientus: Uzdarbojas krāpnieki
Vairāki Swedbank klienti ir saņēmuši krāpnieciskus viltus e-pastus it kā bankas vārdā ar lūgumu sinhronizēt savas internetbankas kodu kartes, noklikšķinot uz saites, kurā pēc tam tiek lūgts ievadīt internetbankas kodu kartes paroles. Swedbank aicina nekādā gadījumā to nedarīt un par šādiem e-pastiem informēt banku.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.