Laika ziņas
Šodien
Migla
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Vēsture Dienā: Karaļu laiki Latvijā

Vai vēl atceraties laiku, kad Latvija kopā ar Lietuvu un Igauniju kļuva par pasaules centru un šurp brauca ne tikai prezidenti, bet arī pāvests un karaļi, varētu pat teikt – visi pasaules varenie, atskaitot varbūt tikai Vācijas kanclerus? Šis laiks sākās pirms 25 gadiem, un viena no pirmajām Latviju pagodināja Dānijas karaliene Margarēte II 1992. gada vasaras vidū.

Dienu pirms vizītes Diena informēja lasītājus par vizītes paredzamo gaitu: 30. jūlijā plkst. 10.00 Dānijas karaliene Margarēte II, princis konsorts Henriks un troņmantnieks princis Frederiks ieradīsies Rīgas Jūras pasažieru stacijā ar savu jahtu Danneborg. Pirmajā vizītē Dānijas karaliskā ģimene dosies pie Augstākās padomes priekšsēdētāja Anatolija Gorbunova. Pēc tam Viņas Majestāte klausīsies ērģeļmūziku Doma baznīcā, iepazīsies ar Vecrīgu, tad dosies uz Dānijas Karalistes vēstniecību (šajā Vecrīgas ēciņā savulaik bija satilpusi Latvijas PSR "Ārlietu ministrija"). Vēl programmā bija paredzēta vizīte Rīgas pašvaldībā (Rīgas mērs tolaik bija Andris Teikmanis), ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa, iepazīšanās ar Mākslas muzeju, svinīgas vakariņas Rundāles pilī, nākamajā rītā Brāļu kapu apmeklējums un Dainu kalns Turaidā.  
    
Vizītes dienā Diena pirmajā lapā vēlreiz atgādināja, ka Margarēte II ierodas Rīgā, un uzklausīja vizītes sagatavošanas komisijas vadītāju, LR AP priekšsēdētāja vietnieku Andreju Krastiņu, kurš atklāja, ka vislielākās problēmas vizītes gatavošanā esot sagādājuši Latvijas visdažādākie dienesti, kas vēl nespēj strādāt Eiropas līmenī. "Tas, protams, saistīts ar finansiālām grūtībām, zināšanu un pieredzes trūkumu, jo pēdējoreiz kronēta persona vizītē Latvijā bija pirms 60 gadiem." Lielas problēmas radušās, gādājot par salūtu. "Mūsu Aizsardzības ministrijai nav tādu iekārtu, lai izdarītu etiķetē paredzētos 27 karaļa salūta šāvienus un 21 nacionālā salūta šāvienu, atbildot uz dāņu nacionālo salūtu, kad Dānijas karalienes kuģis tuvosies Rīgas ostai," Dienai stāstīja Andrejs Krastiņš. Lielgabali tikšot piegādāti no Igaunijas. Rīgā nav arī piedienīgu reprezentācijas telpu, tāpēc svinīgās vakariņas notiks Rundālē.
Nākamā, 31. jūlija, Diena jau iznāca ar bildi, kurā redzama Dānijas karalienes ierašanās Latvijas zemē. "Ievērojot vizītes neparasto raksturu, gan Dānijas, gan Latvijas oficiālo personu grupa nodēvēta par svītu." Dānijas svītā bija arī lielais baltiešu draugs atmodas laikā – Dānijas ārlietu ministrs Ufe Elemens-Jensens. Vizītē pie Anatolija Gorbunova Dānijas karaliene pasniedza viņam porcelāna servīzi un karaliskās ģimenes fotogrāfijas. Savukārt Gorbunovs uzdāvināja karalienei Egila Rozenberga gobelēnu, par kuru, kā Dienai atstāstīja aculiecinieki, Margarēte II bijusi sajūsmināta, un Latviju rakstu trīs sējumus. 

AP Baltajā zālē viesus iepazīstināja ar LR ministriem un Latvijā akreditētajiem ārvalstu diplomātijas pārstāvjiem. "Satraukums un lielais karstums radīja nelielu apjukumu," rakstīja Līga Krapāne. "Dažam labam ministram aizmirsās sarokoties ar kroņprinci Frederiku un aizpogāt svārku pogas. Neviltotu apbrīnu un sajūsmu klātesošajos izraisīja iekšlietu ministra Ziedoņa Čevera jaunais mundieris, kurā viņš uz pārējo kolēģu fona izskatījās sevišķi galants." Pie Brīvības pieminekļa ziedu nolikšanas brīdī koris Daugaviņa nodziedāja Lai līgo lepna dziesma

Tikmēr Dienas komentāru lapā avīzes bijušais darbinieks, tobrīd LU Politisko zinātņu katedras lektors Kārlis Eihenbaums izskaidroja, kāpēc tieši Dānija, nevis Zviedrija ar plašo baltiešu emigrāciju vai Igaunijai tik tuvā Somija bija pirmā Baltijas atbalstītāja: "Zināmā mērā to var saistīt ar Zviedrijā tolaik pie varas esošā sociāldemokrāta un ārlietu ministra Stiga Andersona neveiksmīgo situācijas analīzi un prognozēm. Līdz ar to arī Dānijas opozīcija – sociālisti – solidarizējās ar ideoloģiskajiem līdzbiedriem un skeptiski, pat atturīgi vērtēja Baltijas neatkarības centienus. Tas deva iespēju pilsoniskajai koalīcijai vēl stiprāk spēlēt tieši Baltijas kārti."

Nu, uz Eiropas sociķiem mēs nevaram paļauties joprojām. Bet ar salūtiem gan mums vairs nav problēmu, brauktu tik tie karaļi biežāk.

Top komentāri

Trollis JT
T
Pasaules varenie atzīmēja panākumu - krietnas teritorijas "atsišanu" no Krievijas. Protams, ka svinēt bija par ko. "Vācijas kancleri"... varētu arī publiski pagrozīties un visai pasaulei precīzi nodefinēt , ka latvju leģionāri nav nacisti, bet varmācīgi mobilizēti, pretēji visiem starptautiskajiem likumiem.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas