Āboltiņa bijusi vienīgā otrdien valdes sēdē izvirzītā kandidāte. Vienotība vēlas jauno valdību veidot uz esošās koalīcijas, kurā ir arī Zaļo un Zemnieku savienība un Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK, bāzes, taču plāno sarunas arī ar citām labējām partijām.
Arī Zaļo un Zemnieku savienība 28. decembrī plāno nosaukt premjera kandidātu, un, ja tā savus plānus nemaina, tad Valsts prezidentam Raimondam Vējonim būs jāpieņem viņa pilnvaru laikā nopietnākais lēmums. Prezidents ir norādījis, ka sagaida pārliecinošu visas koalīcijas atbalstu potenciālajam valdības vadītājam. Pret Āboltiņu iebilst Nacionālā apvienība, kas mazinātu viņas iespējas tikt nominētai. NA dalība koalīcijā ir arī priekšnoteikums, lai par Āboltiņas vadīto valdību nobalsotu visa Vienotības frakcija, - visu koalīcijas deputātu atbalsts bija vēl viens Vējoņa nosacījums. Uz vaicāto, kā Vienotība plāno panākt esošās koalīcijas sadarbību sava premjera valdībā, Kampars atbildēja: "Mēs iesim pie Nacionālās apvienības, un tās būs smagas sarunas, bet nominācija ir Valsts prezidenta rokās."
Āboltiņa pēc Laimdotas Straujumas (Vienotība) atkāpšanās nav tikusies ar NA, Dienai sacīja tās līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš, kurš piebilda, ka "viņas atnākšana diez vai kaut ko mainītu". NA esot nosaukusi kritērijus, kādam jābūt nākamajam premjeram, un šis jautājums esot izlemts. Taču Vienotībai kā lielākajai partijai esot iespējas izvirzīt citu premjera kandidātu, sacīja Bērziņš.
Vienotības valdes sēdē otrdien beidzot satikās Āboltiņa ar tā saucamo Vienotības liberālo spārnu, par kura līderi var uzskatīt Ilzi Viņķeli. Šajā grupā ir seši vai pat septiņi deputāti. S. Āboltiņai kā premjera kandidātei jau tagad ir skaidri redzams frakcijas un valdes vairākuma atbalsts. Viņu šajā amatā vēlas sadarbības partneri no reģioniem, ko apstiprināja Aldis Adamovičs (Latgales partija), kā arī Dzintars Zaķis, kas vairs nav partijā.
Vienotības frakcijas vadītājas vietnieks Kārlis Šadurskis esot mazliet pārsteigts par partijas liberālās grupas kolēģiem, "kuri vairs nespēj iedomāties valdību bez galēji konservatīvā spārna un sacementējušies ar Nacionālo apvienību". Viņš Dienai sacīja, ka šīs draudzības pamatā varētu būt nevis ideoloģiska tuvība, bet gan noraidošā attieksme pret Āboltiņu. Viņaprāt, Eiropas lietu komisijas priekšsēde Lolita Čigāne varējusi pārliecināties, kādas pretrunas pastāv starp Vienotības un NA pozīciju jautājumā par patvēruma meklētājiem.
NA klātbūtne valdībā iepriekš bija arī ZZS prasība. Pieļaujot, ka Āboltiņa ar NA pierunāšanu netiks galā, ZZS sāka saukt savus premjera kandidātus. Taču, pēc neoficiālas informācijas, pirmdien ZZS valdes sēdē partijas Latvijai un Ventspilij pārstāvis Guntis Blumbergs aicinājis piebremzēt publiskos izteikumus līdz valdes lēmumam 28. decembrī. Ir iespaids, ka ZZS nemaz netiecas vadīt valdību un varētu piekrist Vienotības premjeram. Blumbergs Dienai ne šo epizodi, ne viņa partijas attieksmi pret kādu no minētajiem kandidātiem nekomentēja.
Nākamajai valdībai būs jārisina arī jautājumi par patvēruma meklētāju uzņemšanu, pret ko ZZS bijusi noraidoša.Vienotības interesēs nav atdot premjera amatu ZZS, jo tad tai būtu grūtāk īstenot savu simtgades plānu, kurā iekļauta arī novadu reforma. Vairāki Vienotības politiķi gan neformāli atzina - ja nonāktu līdz ZZS premjera kandidātam Mārim Kučinskim, tad no viņa varētu sagaidīt sapratni par svarīgām reformām izglītībā, reģionos. Arī ar veselības ministru Gunti Belēviču (ZZS) Vienotība varētu saprasties par pārmaiņām veselības sistēmā.
Visu rakstu lasiet trešdienas, 16.decembra, avīzē Diena!