Protams, ir gadījumi, kad jārīkojas tieši šādi, taču tie ir saprāta robežās. Diemžēl likums liek pieņemt formālus lēmumus, nepieļaujot nekādus variantus, un daudzi kolēģi [citās bāriņtiesās] pastāvīgi strādā it kā Dāmokla zobena ēnā, baidoties domāt paši.Piemēram, ja ir iesniegums no vecmāmiņas vai tantes - kā tajā gadījumā, kas izskanēja presē [2014.gada vasarā Rīgas bāriņtiesa kādai mātei pārtrauca aizbildnības tiesības un ievietoja abus mazos bērnus krīzes centrā, jo bija saņēmusi sūdzību par šo sievieti no Latgalē dzīvojošās bērnu vecmāmiņas, kura vēlāk atzinās, ka bija pārspīlējusi] -, šādas lietas vērtējam kritiski un vispirms pārbaudām materiālus - vai tur ir pamats vai arī ģimenē vienkārši radies konflikts, kurā bērnus izmanto kā ietekmēšanas instrumentu."Fragments no intervijas ar Jāni Krasikovu:Bāriņtiesām taču ir iespējas iegūt visu nepieciešamo informāciju, lai varētu pieņemt objektīvu lēmumu.Jā, Latvijā ir novadi, kuros bāriņtiesas ļoti kvalitatīvi sadarbojas ar sociālajiem dienestiem. Taču, kā redzams [Bāriņtiesu likuma grozījumu priekšlikumu vērtēšanas posmā Saeimas Juridiskajā komisijā], dažiem deputātiem nav izpratnes par to, kādas tieši funkcijas ir bāriņtiesai, kādas - sociālajam dienestam. Tiek sniegti priekšlikumi, lai uzdotu bāriņtiesām par pienākumu pildīt funkcijas, ko pilda pavisam citas iestādes. Par ko varam runāt, ja valstī pat likumdevējiem nav priekšstata?Kāda sadarbība starp bāriņtiesu un sociālo dienestu ir Ādažu novadā?Ja man nebūtu šo darbinieču... Būtu vakars. Nav iespējams strādāt bez sociālā dienesta atbalsta - viņi procesu redz kopainā, tāpat arī saņem dažādu informāciju no iedzīvotājiem, kuriem sniedz palīdzību, piemēram, kurās ģimenēs varētu būt problēmas. Savukārt sociālais dienests par to paziņo man, tāpēc jau agrīni varam sākt strādāt ar šīm ģimenēm, lai kopīgi tām palīdzētu, piemēram, ārstēties no alkohola atkarības, ar darba atrašanu, noorganizēt vietu "simtlatnieku" programmā. Ja situāciju vairs nevar atrisināt, sasaucam starpinstitucionālo sanāksmi, un tikai pēc tam bāriņtiesas locekļi dodas runāt ar šo ģimeni. Bet nebrūkam virsū uzreiz.Rodas iespaids, ka dažās pašvaldībās aina ir pretēja - tiek sagaidīts kritiskais brīdis, un seko kardināla rīcība. Bāriņtiesām ir plašas pilnvaras - to pieņemtie lēmumi izpildāmi nekavējoties, bet, ja tas nav objektīvs, pārsūdzēt to var tikai tiesas ceļā, kas ir laikietilpīgi.Objektivitāte ir plaši interpretējama, tāpēc mēs savā bāriņtiesā vērtējam, vai konkrētajā situācijā bērns ir apdraudēts. Ja jūs Ādažos pajautātu kādam no iedzīvotājiem, ko viņš domā par vietējo bāriņtiesu, vai tā ir represīva, visdrīzāk atbilde būs noliedzoša. Ar tādām metodēm mēs nestrādājam, mums tomēr jāizrāda pozitīva attieksme pret vecāku, viņš mūsu acīs nedrīkst a priori būt noziedznieks. Pret vecākiem jāizturas ar cieņu, izvērtējot, ko viņi saka, taču nepazemojot. Ja bāriņtiesa apzināti vairos vecākiem stresu, tas nonāks arī līdz bērnam.Kā pieņemt tik nopietnu, liktenīgu lēmumu, kuram no vecākiem ļaut ikdienā rūpēties par bērnu?Pēdējais vārds ir tiesai, bet mēs sniedzam tai savu atzinumu, kas gan tiesai nav saistošs.Kā notiek Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pārbaudes?Viņi ir tiesīgi ierasties un veikt pārbaudi jebkurā laikā. Pie mums pēdējo reizi bija pagājušā gada augustā. Viņi ņem visas lietas un tīri formāli pārbauda, vai visi dokumenti ir kārtībā.Tā arī ir visa bāriņtiesu darba uzraudzība?Bāriņtiesām nebūtu vajadzīga uzraudzība, bet gan metodiskā palīdzība - kuru labāko ārvalstu praksi varētu pārņemt, kādi jauni pētījumi ir, publikācijas. Drīzāk šādi metodiski vadīt, lai jaunie nesen ievēlētie bāriņtiesu locekļi, kuri sistēmā vēl nav apbružājušies, spētu saprast, ka ne vienmēr tikai formāli jāpilda likums - lika [izņemt bērnus no ģimenes] - izņemam un tikai pēc tam skatāmies. Jo ir varianti - ievietot, piemēram, krīzes centrā bērnu kopā ar vienu no vecākiem. Diemžēl daudzi kolēģi strādā pēc principa - vispirms izņemam un tikai pēc tam vērtējam, kā būtu bijis labāk.Visu rakstu lasiet laikraksta Diena piektdienas, 20.marta, numurā!
Ačgārns virsuzdevums - izņemt bērnu un tikai tad vērtēt
Piecpadsmit gadu laikā, kopš bijušais ārsts, tagad arī grādu jurisprudencē ieguvušais Jānis Krasikovs, vada Ādažu novada bāriņtiesu, pārsūdzēts tikai viens tās lēmums, taču arī to tiesa atstājusi spēkā. Krasikovs lepojas, ka Latvijas bērnunamos un arī audžuģimenēs pašlaik neatrodoties neviens bērns no Ādažiem: "Manis vadītā bāriņtiesa nav pievienojusies Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijai, jo nepiekrītu viedoklim, ka mums pa galvu, pa kaklu nekavējoties jāizrauj bērns no ģimenes.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.