Svecīti pie nožogojuma lēni un apdomīgi noliek kāds pusmūža pāris. Sieva Raisa strādājusi šajā veikalā par zāles darbinieci un aizgājusi piecos pēcpusdienā - 40 minūtes pirms notikušās traģēdijas. "Mani izglāba vīrs, viņš atbrauca man pakaļ, es vispār gribēju pastrādāt ilgāk," saka Raisa. Viņa apgalvo, ka darbinieki bijuši instruēti un pret drošību izturējušies atbildīgi: "Signalizācija jau ir pret ugunsgrēku. Visu pārbaudīja, viss bija kārtībā. Pirmajā reizē visi pircēji izgāja, atstāja preces, groziņus. Mēs, protams, palikām. Tas bija pēc četriem. Apsargs noskrēja pagrabā, pārbaudīja. Ārpusē celtnieki strādā visu laiku, ved zemi, bet nekas nedrebēja, viss bija mierīgi," atceras sieviete. No viņas teiktā nepārprotami izriet, ka veikala personālam nav bijis paredzēts evakuēties arī trauksmes izsludināšanas gadījumā. Atkārtotu signalizācijas ieslēgšanos Raisa līdz aiziešanai no veikala neesot dzirdējusi.
Atšķirīga versija ir Zolitūdes iedzīvotājai Svetlanai Udimovai, kurai katastrofas dienā veikalā čeks izsists plkst. 17.02, un uz tā vēl bojāgājušā Ērika Čerņenoka vārds. "Es atnācu ap 16.30, lai Norvik bankā samaksātu rēķinu, un trauksmes sistēma strādāja, skanēja brīdinājums trijās valodās. Lielākā daļa kasu strādāja, pārdevējas izvietoja plauktos Ziemassvētku rotājumus. Nāca viena darbiniece, kurai es prasīju, kāpēc darbojas signalizācija. Viņa atbildēja, ka tā ir kļūme. Nekāda cilvēku evakuācija no veikala nenotika. Ziniet, kur ir traģēdija? Cilvēki, kas vienreiz iznāca ārā, iegāja atpakaļ un tur arī palika. Kāpēc Maxima vadība neevakuēja cilvēkus?" vaicā S. Udimova. Diena mēģināja sazināties ar konkrētā veikala vadītāju, taču Maxima preses sekretārs Jānis Beseris norādīja, ka "morālu un ētisku iemeslu dēļ" viņai sniegt interviju būtu smagi.
Veikals Drogas, līdzīgi kā Norvik banka, darbiniekus un klientus evakuēja savlaicīgi. A/s Drogas valdes locekle, mārketinga un sabiedrisko attiecību direktore Monta Strēle gan Dienai atzina, ka uzņēmuma rīcībā nav precīzu datu par evakuācijas norisi: "Uzņēmuma darbiniekiem stresa apstākļos bija citas prioritātes, un šoka stāvoklī nav ticis fiksēts evakuācijas laiks." Tomēr ir skaidrs, ka atšķirībā no Maxima atbildīgajām personām Drogudarbinieki signalizācijas ieslēgšanos uztvēra kā nopietnu draudu.
Vairāki aptaujātie iedzīvotāji neslēpj savu attieksmi - viņuprāt, veikala Maxima personāls pret drošību izturējies nenopietni. Arkādijs Kovaļovs vairākas dienas pirms traģēdijas iepircies šajā veikalā. Arī toreiz ieslēgusies trauksme un trijās valodās skanējis aicinājums atstāt veikalu. "Es biju vienīgais, kurš pagriezās uz izeju. Mēģināju arī ienākušajiem cilvēkiem teikt, ka nevajag iet iekšā. Mani vienkārši pastūma sānis. Pie kasēm turpināja stāvēt rindas, kasieri strādāja. Pēc tam mēģināju internetā atrast informāciju, kas noticis, bet neko neatradu. Es nolēmu, ka neiešu uz šo veikalu, kamēr nebūs skaidrības," stāsta A. Kovaļovs. Viņš uzskata, ka apsardzes dienests nav bijis pietiekami apmācīts rīkoties šādās situācijās, un arī ierakstītais aicinājums atstāt telpas skanējis pārāk klusi, tāpēc cilvēki nav reaģējuši.
Kāds vīrietis, redzot žurnālistu ar diktofonu, pats vēlas pastāstīt savu pieredzi. Viņš 2011. gadā strādājis citāMaxima veikalā un atceras gadījumu, ka virs noliktavas sniega dēļ bīstami ieliecies jumts. "Veikala vadība gribēja, lai krāvēji ietu sniegu tīrīt, bet neviens nepiekrita. Kolēģi to visu fotografēja savos telefonos, bet apsardze piespieda visu izdzēst, lai informācija neparādītos atklātībā. To jumtu vēlāk demontēja," stāsta vīrietis.
Pilnu rakstu Nespēj attapties no šoka par notikušo lasiet pirmdienas, 25.novembra, laikrakstā Diena!