Arī šogad kampaņa Meklējam labu ģimenes ārstu aicina godināt ģimenes ārstus un medicīnas māsas, kas ik dienas rūpējas par pacientiem, darot savu darbu atsaucīgi, pašaizliedzīgi un ar izcilu attieksmi. Ģimenes ārsta darbs ir atbildīgs, bet ne viegls, it sevišķi reģionos, taču ir panāktas vairākas būtiskas vienošanās ar valdību, kas uzlabos pašreizējo situāciju, teic Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska.
Nozarei pietrūkst jaunu profesionāļu
"Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija vienmēr ir bijusi ļoti aktīva un gatava sadarboties gan ar valsts iestādēm, gan citām nevalstiskajām organizācijām. Vienmēr piedalāmies gan Veselības ministrijas (VM), gan Nacionālā veselības dienesta (NVD) rīkotajās aktivitātēs un darba grupās. Esam iesaistījušies valsts veselības nozares attīstības plāna izstrādē, sadarbojamies ar Saeimu, ar politiķiem, lai veicinātu mūsu specialitātes attīstību," teic Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska un uzsver, ka pašlaik degoša nepieciešamība ir jauno profesionāļu sagatavošana un piesaiste nozarei. "Valstī vairāk nekā 30% ģimenes ārstu ir pensijas vecumā. Gandrīz 70% ir vecāki par 50 gadiem. Tas nozīmē, ka steidzami ir vajadzīga paaudžu nomaiņa." Viņa pastāsta, ka visvairāk jauno ģimenes ārstu pietrūkst reģionos. Jo tālāk no Rīgas, jo sarežģītāka situācija. Slikta infrastruktūra, mazs iedzīvotāju blīvums, problēmas ar iespēju nokomplektēt ģimenes ārsta komandu, lieli attālumi līdz speciālistiem, kas bieži vien liek atbildīgus lēmumus par pacienta veselību pieņemt pašiem, tāls ceļš, apmeklējot pacientus mājas vizītēs, ir galvenie izaicinājumi reģionos.
Gadu no gada valsts palielina pienākumu apjomu ģimenes ārstu praksēm. Tiek paplašinātas pacientu veselības profilakses programmas, palielinās pieejamo pakalpojumu klāsts, taču vispirms ir nepieciešami profesionāļi, kuri to varēs paveikt, būtiski lielāks valsts atbalsts un nozares digitalizācija.
Reģionos strādājošiem ģimenes ārstiem ir jābūt ar plašām zināšanām. Ar komandu, kas sastāv no viena, labākajā gadījumā – diviem palīgiem, ir jāspēj pieņemt kompetentus, dažkārt pat drosmīgus lēmumus gan par pacienta diagnozēm, gan par tālāko ārstēšanas taktiku, nosūtīšanu pie citiem speciālistiem un izmeklējumiem. Ir jārīkojas ātri un atbildīgi, ja pacients ir jānosūta pa "zaļo koridoru", lai pēc iespējas ātrāk saņemtu vajadzīgos izmeklējumus un varētu uzsākt ārstēšanos onkoloģiskas diagnozes gadījumā.
Par piemaksām attālākos reģionos
Ģimenes ārstu piesaiste attālākiem valsts reģioniem ir problēma, kas pastāv visā pasaulē, tajā skaitā Eiropas valstīs. Arī citviet tiek mēģināts rast dažādus risinājumus, lai jaunos speciālistus mudinātu darboties attālākos reģionos. Kā to panākt?
Lai gan pēdējos gados veselības aprūpei ir bijis būtisks finansējuma pieaugums, tas tomēr ir nepietiekams, jo sedz tikai nedaudz vairāk par pusi no nepieciešamā. "Tarifi nav pārskatīti jau daudzus gadus, taču dzīves dārdzība aug visos virzienos: elektrība, komunālie maksājumi, cenas dažādām medicīnas precēm, kuras tiek izmantotas, veicot manipulācijas. Rezultātā daļa no praksē veicamajām manipulācijām pēc pašreizējā tarifa ir zem pašizmaksas. Darba apjoms, slodze, stresa līmenis un atalgojums nav samērojami. Jaunie speciālisti to visu vērtē un, meklējot savu ceļu dzīvē, izvēlas to, kur mazāk sarežģījumu. Ir būtiski, lai ģimenes ārsta prakse varētu ne tikai izdzīvot, bet arī funkcionēt maksimāli kvalitatīvi – tikai tad tai būs iespējams piesaistīt jauno maiņu," skaidro L. Kozlovska.
Tomēr ilgstoša un pacietīga pārliecināšanas darba rezultātā ir panākta izpratne VM un NVD par vairākām pozīcijām. Prakšu uzturēšanas izdevumi ir palielināti no 750 eiro iepriekšējos gados uz 1000 eiro šogad. Šogad izdevies panākt arī papildu piemaksu par aizvietošanu atvaļinājuma vai slimības gadījumā, lai prombūtnes laikā pacientus varētu pieņemt kāds kolēģis – ārsta aizstājējs.
Lauku ģimenes ārstu asociācija īpaši ir strādājusi, lai ģimenes ārstam būtu iespējas paplašināt komandu un piesaistīt vairākus palīgus. "Ceram, ka no maija praksēm būs iespēja pieņemt vēl vienu valsts apmaksātu darbinieku, kurš palīdzēs sazināties ar pacientiem, uzaicinot tos uz skrīningiem, darbosies ar prakses dokumentāciju un veiks citus pienākumus. Šis darbinieks varētu nebūt mediķis, bet drīzāk administrators," atklāj asociācijas prezidente.
VM nozares attīstības plānā kā prioritāte ir norādīts arī tas, ka, sākot no 2025. gada, ģimenes ārstu praksēm darba samaksā tiks noteikts piemaksas koeficients, salāgojot to ar attālumu no Rīgas slimnīcām, lai motivētu jaunos ārstus darboties arī attālākos Latvijas reģionos – jo tālāk, jo lielāka piemaksa. L. Kozlovska zina teikt, ka šāds princips darbojas arī citās Eiropas valstīs, piemēram, Somijā un Portugālē visattālākajos pierobežas punktos šīs piemaksas ir pat trīs reizes lielākas nekā ģimenes ārstiem Helsinkos vai Lisabonā. "Sliktie ceļi un skolu likvidācija ir daži no iemesliem, kādēļ jaunie ārsti nevēlas strādāt provincē. Pašvaldības ir ar mieru savu iespēju robežās daudz kur palīdzēt, tomēr jābūt arī centralizētām vadlīnijām un rīcībai no valsts puses."
Jānodrošina plašāks izmeklējumu klāsts
No nākamajā gada ir paredzēts arī paplašināt dažādu valsts apmaksāto manipulāciju klāstu, lai pacienti ģimenes ārstu praksēs uz vietas varētu saņemt pēc iespējas vairāk pakalpojumu. Piemēram, iekaisuma rādītājs asins analīzēs. "Tagad to ņemam no vēnas un sūtām uz laboratoriju. Bieži vien rezultāts ir tikai nākamajā dienā, taču ar ekspresdiagnostikas metodi to būtu iespējams noteikt uzreiz un būtu skaidrs, vai pacientam ir vīrusa infekcija vai tā ir bakteriāla. Tādējādi varēs izvērtēt, būs vai nebūs nepieciešams nozīmēt antibiotikas," teic L. Kozlovska, kurai pašai ir ģimenes ārsta prakse Balvu novadā. Viņa ir arī rezidentūras programmas vadītāja ģimenes medicīnas specialitātē Rīgas Stradiņa universitātē. Universitāte jau otro gadu veic ultrasonogrāfijas apmācību pirmajā līmenī. Ģimenes ārsti, kuri to būs apguvuši, varēs savās praksēs uz vietas veikt arī šos izmeklējumus, tāpat kā elektrokardiogrammu, kas būtu jāveic katrā praksē.
"Rūpēs par pacienta veselību ļoti nozīmīga loma ir profilakses pasākumiem, atgādināšanai par skrīningiem, informēšanai par veselīgu dzīvesveidu, iespējams, nosūtīšanai pie fizioterapeita, lai pacients nepaļautos uz medikamentu lietošanu vien, bet vingrotu, kustētos, tādējādi uzlabojot savu veselības stāvokli," uzsver daktere Kozlovska.
Ģimenes ārsts laukos nereti ir ne tikai ārsts, bet arī pacienta uzticības persona, kas pazīst gan pašu pacientu, gan viņa tuviniekus, kuri arī bieži vien ir šī paša ārsta pacienti.