LETA jau vēstīja, ka 2015.gadā Krievijas Bruņoto spēku lidmašīnas un kuģi Latvijas robežai pietuvojās vairāk nekā 270 reizes. Nacionālie bruņotie spēki bija identificējuši vairāk nekā 140 lidojumus, kā arī 130 gadījumus, kad Krievijas zemūdenes un kuģi bija pietuvojušies Latvijas teritoriālās jūras robežai.
Savukārt 2016.gadā no 1.janvāra līdz 29.decembrim Krievijas bruņoto spēku gaisa kuģi Latvijas robežai pietuvojušies 112 reizes, bet kuģi - 97 reizes. Tāpat kā iepriekšējos gados Krievija demonstrējusi plaša spektra bruņojumu - iznīcinātājus, transportlidmašīnas, izlūklidmašīnas, fregates, korvetes, zemūdenes un cita veida tehniku, aģentūra LETA noskaidroja Aizsardzības ministrijā (AM).
AM skaidroja, ka Krievijas militārās aktivitātes Rietumu kara apgabalā, kas robežojas ar Baltijas valstīm, ir ievērojami pastiprinājušās kopš Krimas aneksijas 2014.gada pirmajā pusē - pieaugusi militāro mācību intensitāte un mērogs, notiek militārās infrastruktūras attīstīšana un pilnveidošana, kā arī lidmašīnu un kuģu pietuvošanās Latvijas robežai.
Nacionālie bruņotie spēki seko līdzi Krievijas aktivitātēm kopš Krimas aneksijas un bruņotajiem spēkiem ir šim uzdevumam nepieciešamās spējas, norādīja AM.
Ņemot vērā, ka Krievijas militārās aktivitātes, ieskaitot plaša mēroga militārās mācības, militārās infrastruktūras attīstību un jauno militāro vienību izveidi raisa Latvijā bažas par Krievijas nodomiem, Latvija 22.novembrī tikšanās laikā piedāvāja konkrētus priekšlikumus par caurskatāmības veicināšanu, un pēc ekspertu tikšanās AM sagaida no Krievijas atbildes uz konkrētajiem priekšlikumiem.
Bieži novērojamā Krievijas jūras un gaisa kuģu aktivitāte Latvijas pierobežā neveicina uzticību un caurskatāmību, turklāt lidošana ar izslēgtiem transponderiem apdraud drošību gaisa telpā, norādīja ministrijā.
Tiešā Latvijas robežu tuvumā 2016.gadā būtisku incidentu nav bijis, taču pavasarī Baltijas jūrā notika vairāki nopietni incidenti, kuros bija iesaistīti ASV spēki un Krievija. Aprīļa beigās Krievijas iznīcinātājs virs Baltijas jūras bīstami pietuvojies ASV izlūkošanas lidmašīnai. ASV apgalvo, ka izlūkošanas lidmašīna RC-135 tobrīd atradusies starptautiskajā gaisa telpā.
Tas noticis dažas nedēļas pēc Baltijas jūrā fiksētā incidenta, kad divi Krievijas bumbvedēji Su-24 zemā augstumā pārlidoja ASV karakuģi USS Donald Cook. Pārlidojumi, kas atgādinājuši "uzbrukuma imitāciju", notika ļoti zemā augstumā. Mēģinājumi sazināties ar pilotiem angliski un krieviski bijuši neveiksmīgi.
Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētnieks Mārtiņš Hiršs aģentūrai LETA teica, ka Krievijas lidmašīnu un kuģu tuvošanās intensitāte 2017.gadā lielā mērā būs atkarīga no jaunā ASV prezidenta Donalda Trampa veidotajām attiecībām ar Krieviju. Ja Tramps uzturēs labas attiecības ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, tad ļoti iespējams, ka Krievijas lidmašīnas un kuģi mazāk tuvosies Baltijas robežām, lai gan šobrīd par ASV un Krievijas attiecībām ir daudz nezināmā.
"Pašreizējais ASV prezidents Baraks Obama paziņojis par jaunām sankcijām pret Krieviju un no ASV tiek izraidīti diplomāti. Tas nozīmē, ka attiecības būs saspīlējumā un sekos Krievijas reakcija. Tramps atkal visu laiku ir bijis pozitīvi noskaņots pret Krieviju. Ja Tramps turpina ieturēt šādu toni un ir gatavs veidot jaunu "restartu" attiecībās ar Krieviju, tad nevar zināt, kā Krievija rīkosies attiecībā uz NATO un rietumvalstīm," norādīja Hiršs.
2017.gadā Baltijas drošības stiprināšanai Latvijā ieradīsies NATO starptautiskais bataljons, taču jau 2014.gadā, kad ASV uz Latviju nosūtīja nelielu karavīru kontingentu, Krievija paziņoja, ka Latvijā tiek veidots NATO placdarms invāzijai Krievijā un tās ir agresīvas darbības. "Visdrīzāk šāda retorika atkārtosies," prognozē pētnieks.