Kā norāda ĀM, ja vienošanās netiks panākta, 2019.gadā Latvijas budžetā būs papildus nepieciešami no 2,6 līdz 4,9 miljoniem eiro, 2020.gadā un arī 2021.gadā - no 2,1 līdz 2,6 miljoniem eiro, atkarībā no papildus noslodzes muitā.
Savukārt, ja Brexit ar izstāšanās līgumu gadījumā Latvijas budžetā 2019. gadā būs papildus nepieciešami no 2,3 līdz 4,6 miljoni eiro, 2020. gadā no 1,8 līdz 2,3 miljoni eiro, bet 2021. gadā - no 2,4 līdz 2,9 miljoni eiro, atkarībā no papildus noslodzes muitā.
Ministrijā skaidroja, ka vislielākās papildus izmaksas būs nepieciešamas, lai nodrošinātu muitas darbu, proti, izmaiņas informācijas sistēmās, infrastruktūras pielāgošanā, 48 jaunu amata vietu izveidē un komunikācijas pasākumu nodrošināšanai. Tāpat papildus izmaksas būs nepieciešamas Pārtikas un veterinārajam dienestam un Valsts augu aizsardzības dienestam, papildu piecu amata vietu nodrošināšanai.
Tas esot saistīts ar Lielbritānijas izstāšanos no ES Vienotā tirgus, jo uz Lielbritāniju vairs neattieksies tie paši noteikumi par brīvu preču, kapitāla un pakalpojumu apriti. Tādēļ pieaugs slogs uz kontrolējošajiem dienestiem.
Nepanāktas Brexit vienošanās gadījumā arī nevarot izslēgt, ka būs nepieciešams papildu finansējums 2019.gadā no budžeta līdzekļiem, ja nebūs atsevišķas vienošanās ar Lielbritāniju par sociālo drošību, piemēram, pabalstu pensiju izmaksas, ja personas atgriezīsies no Lielbritānijas Latvijā un Lielbritānija neeksportēs uzkrātos pabalstus.
ĀM arī norāda, ka būs gan vienreizēji pasākumi un izdevumi, piemēram, vēstules katram Lielbritānijas pilsonim saistībā ar uzturēšanās tiesību pārreģistrāciju un izmaiņas datu analīzes rīkos, kā arī informatīvi pasākumi par Brexit.
Tāpat būs izdevumi, kas saistīti ar papildus štata vietām konsulārajām amatpersonām, kā arī Muitas pārvaldē, PVD un VAAD. Vienlaikus palielināsies iemaksas ES programmās turpmākajos gados, piemēram, "Apvārsnis 2020", dalības maksa Eiropas Universitātes Institūtā un pedagogu atlīdzība Eiropas skolās angļu valodas plūsmas nodrošināšanai.
Norādot uz Brexit ietekmi uz ES budžetu, ministrijā skaidroja, ka, ja izstāšanās līgums stājas spēkā līdz 2019.gada 30.martam, Lielbritānijai jāpilda savas finanšu saistības līdz esošā ES daudzgadu budžeta programmu un aktivitāšu noslēgumam.
Ja Lielbritānija izstāsies no ES bez vienošanās, tad Latvijas iemaksas ES budžetā varētu pieaugt par vidēji 8,9% gadā, norādīja ĀM. Tāpat ministrijā uzsvēra, ka pašlaik nav iespējas precīzi noteikt "bez vienošanās" scenārija ietekmi uz maksājumiem, kuri izriet no ES daudzgadu budžeta 2014.2020.gadam un kuri vēl būs jāveic nākamā plānošanas perioda laikā, jo to apmērs ir atkarīgs no programmu ieviešanas 2018.-2020.gadā.
divi citāti
Margarēta