Zolitūdē 2013.gada 21.novembrī, sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Būveksperti secinājuši, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva.
Atsaucoties biedrības "Zolitūde 21.11." aicinājumam, Rīgas pašvaldība šodien izkārs valsts karogus sēru noformējumā pie pašvaldības ēkām, lai pieminētu Zolitūdes traģēdijā bojāgājušos.
Rīgas pašvaldība plāno līdz nākamā gada rudenim, kad apritēs desmit gadi kopš traģiskajiem notikumiem, izstrādāt piemiņas vietas projektu, šim mērķim atvēlot vairāk nekā 100 000 eiro.
Pilsētas attīstības departamenta izsludinātajā Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas metu konkursā, par labāko atzīts "ALPS ainavu darbnīcas", dizaina biroja "H2E" un konsultāciju aģentūras "Copywriter/Levelup" kopīgi pieteiktais Zolitūdes atceres dārzs.
Atceres dārzs kalpos kā piemiņas vieta, kur traģēdijā cietušie un bojāgājušo tuvinieki varēs netraucēti noturēt piemiņas brīžus, bet pārējiem iedzīvotājiem tā būs mierīgas atpūtas vieta, vienlaikus sniedzot būtiskāko informāciju par notikušo.
Iecerēts, ka Zolitūdes atceres dārza ainavisko ansambli veidos "Kopābūšanas laukums" ar perimetrāliem apstādījumiem, bagātīgiem stādījumiem klāts Klusuma pakalns un priekšlaukums, kā arī dārzam pieguļošais lineārais parks.
Kopābūšanas telpā brīvi būs izkārtotas 54 dažāda izmēra nerūsējošā tērauda sfēras, netraucējot šķērsot laukumu, bet piesaistot gājēju uzmanību un palēninot kustību, tādējādi sekmējot apcerīgu noskaņojumu.
Atceres dārza ainaviskais un simboliskais centrs ir lielveikala jumta nogruvuma vietā izveidots bagātīgi apzaļumots Klusuma pakalns, kas paredzēts meditatīvai vienatnei.
Pakalna virsotnē, ķiršu koku ieskauts, tiks izvietots sekls apaļš ūdens spogulis, kurā būs redzams debesu atspulgs.
Priekšlaukums ir ieejas un sagatavošanās vieta, kur apmeklētāji pulcējas pirms dārza apmeklējuma, kur izvietotas velostāvvietas un mikromobilitātes punkts.
Parka izveides pilsētbūvnieciskā un ainaviskā koncepcija paredz radīt vienotu ārtelpas struktūru visā Anniņmuižas ielas garumā, iekļaujot tajā Zolitūdes atceres dārzu.
LETA jau ziņoja, ka Rīgas apgabaltiesā novembrī noslēdzās tiesas debates Zolitūdes traģēdijas krimināllietā, kas tiek izskatīta apelācijas kārtībā.
Lietu turpinās skatīt 2023.gada 10.janvārī plkst.13, kad apsūdzētajiem tiks dots pēdējais vārds.
Iepriekš prokuratūra lūdza apgabaltiesu apmierināt apelācijas protestu un atcelt pirmās instances spriedumu par apsūdzēto Andra Gulbja, Andra Kalinkas, Staņislava Kumpiņa, Mārtiņa Draudiņa, Marikas Treijas, Aijas Meļņikovas, Jāņa Baloža un Innas Šuvajevas atzīšanu par nevainīgiem.
Par pirmās instances tiesas spriedumu, kura apjoms pārsniedz 1200 lappušu, tika saņemts prokuratūras apelācijas protests, apsūdzētā būvinženiera Ivara Sergeta aizstāvja apelācijas sūdzība un vairāk nekā 50 apelācijas sūdzības no cietušajiem un viņu pārstāvjiem.
Pirmās instances tiesā krimināllietā par vainīgu tika atzīts būvinženieris Sergets, kuram bez sešu gadu cietumsoda piespriests arī liegums piecus gadus strādāt savā profesijā.