Apšauba "slēptā kluba" lēmumus

Veiktajā pārbaudē nav gūts priekšstats, kā interesēs – attiecīgās nozares vai atsevišķu NVO – tiek pieņemti lēmumi un veikti grozījumi tiesību aktos. Tāpat VK secinājusi, ka, izvērtējot kārtību, kādā tiek piešķirts finansējums lauksaimniecības NVO, ZM neievēro vienlīdzības principu pret visām lauksaimniecības nevalstiskajām organizācijām.

Secinājumiem nepiekrīt

VK uzsver, ka ik gadu pusmiljona eiro garantēti un nemainīgi tiek piešķirts deviņām lauksaimniecības nevalstiskajām organizācijām, kuru pārstāvji līdzās zemkopības ministram un ministrijas valsts sekretāram veido Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju konsultatīvo padomi. Dažos gadījumos valsts atvēlētie finanšu līdzekļi veido lielāko daļu šo NVO finansējuma. 

Savukārt Lauksaimnieku organizācijas sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs Dienai pauda neizpratni par VK rezidentu secinājumiem gan saistībā ar ministrijas piešķirto finansējumu lauksaimniecības NVO, gan arī par aizdomām saistībā ar noteiktu lauksaimniecības nozaru pārstāvju interešu lobēšanu. "Vai VK ir pētījusi, cik lielu finansējumu no valsts saņem citas līdzīgas organizācijas citās valstīs? Piemēram, Ungārijā finansējums lauksaimniecības nevalstiskajam sektoram ir 55 miljoni eiro, no kuriem 22% jeb 12 miljoni eiro ir finansējums no valsts budžeta. Ņemot vērā, ka Ungārija ir četras reizes lielāka, Latvijas lauksaimniecības nevalstiskā sektora finansējumam vajadzētu aptuveni trīs miljonus eiro," skaidro  Treibergs. 

VK ziņojumā ir uzsvērts, ka nav skaidri noteikti finansējamo aktivitāšu nosacījumi un ierobežojumi, tādējādi ļaujot biedrībām izlietot piešķirtos finanšu līdzekļus pēc saviem ieskatiem, piemēram, gada nogales pasākumiem. Savukārt ZM, atbildot uz VK ziņojumā paustajiem pārmetumiem, aģentūrai LETA norādīja, ka atbilstoši VK ieteikumiem plāno izvērtēt un pilnveidot valsts atbalsta nosacījumus lauksaimnieku nevalstiskajām organizācijām, nosakot atbalsta piešķiršanas kritērijus un sasniedzamos rādītājus, kā arī atbalstāmās aktivitātes un finansēšanas kārtību. Lai nodrošinātu labas pārvaldības principiem atbilstošu NVO darbības finansēšanas kārtību, ZM plāno mainīt esošo sadarbības modeli uz citām formām, piemēram, darba grupām u. c.

Neskaidrs pamatojums 

VK pārstāve Līga Krapāne Dienai skaidro, ka Valsts kontroles skatījumā ZM, nosakot šādus valsts atbalsta finansiālos apmērus lauksaimnieku NVO, nav izvērtējusi izdevumu pretnostatījumu tam sabiedrības labumam, kas par šo valsts atbalstu tiek iegūts. "Iespējams, nosakot skaidrākus sasniedzamos rādītājus un ar finansējumu sasniedzamos mērķus, sabiedrība un nozare iegūtu vairāk," piebilst Krapāne.