Pirms pieciem gadiem šādi rīkotos uz pusi mazāk iedzīvotāju (36%), savukārt pirms gada – 68%, kas liecina par pēdējos gados nemainīgu optimismu iedzīvotāju vidū. Taču trešdaļa sabiedrības neļautos impulsa pirkumiem un brīvos līdzekļus novirzītu kādam uzkrājumu veidam, kas ir otrs populārākais naudas izlietojuma mērķis, liecina aptaujas rezultāti.
No tiem respondentiem, kas brīvos līdzekļus uzkrātu, 17% to noguldītu depozītā vai ieskaitītu krājkontā, savukārt 13% novirzītu uzkrājošai dzīvības apdrošināšanai vai privātajai pensijai.
Aptaujas dati rāda, ka šogad, salīdzinājumā ar pērno gadu, par astoņiem procentpunktiem samazinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kas brīvos līdzekļus novirzītu parāda atmaksai - šogad tā norādījuši 28% cilvēku, kamēr pērn – 36%. Tas liecina par iedzīvotāju ienākumu un parādsaistību stabilizēšanos.
Vīrieši naudu tērētu ikdienai, sievietes – sen kārotam pirkumam
Vīrieši būtiski biežāk (19%) nekā sievietes (8%) brīvos līdzekļus izmantotu ikdienas tēriņiem, savukārt sievietes – sen kārota pirkuma iegādei (74% sieviešu, 67% vīriešu). Brīvās naudas izlietojums atšķiras arī dažādās vecuma grupās - jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem to izdotu ikdienas vajadzībām, bet cilvēki vecumā no 40 līdz 49 gadiem segtu parādsaistības.
Lai regulāri novirzītu naudu uzkrājumam, visbiežāk (33%) cilvēki vēlētos, lai brīvo līdzekļu apjoms mēnesī būtu no 150 līdz 700 eiro. Vēl 32% uzskata – lai uzkrātu, brīvo līdzekļu apjomam mēnesī jāpārsniedz 700 eiro.
“Aptauja rāda, ka impulsi pēc sevis lutināšanas ar kāroto lietu iegādi kļūst spēcīgāki, uzlabojoties kopējai ekonomiskai situācijai valstī. Tas arī ir dabiski, taču nedrīkstētu aizmirst, ka uzkrājumus nebaltām dienām vai kādam mērķim ir vieglāk veidot brīdī, kas sasniegts konkrēts labklājības līmenis. Viens no finanšu fitnesa pamatnosacījumiem ir – veidot uzkrājumus tā dēvētajos labajos laikos, lai brīdī, kad finanšu situācija sašķobās, iepriekš veidotie uzkrājumi sniegtu drošības sajūtu. Brīvo līdzekļu apjomam mēnesī nav obligāti jābūt lielam, lai sāktu domāt par finanšu rezerves veidošanu. Dažkārt pietiek ar nelielu, bet regulāru līdzekļu novirzīšanu kādam mērķim. Un tieši ar mērķa noteikšanu sākas uzkrājumu veidošana. Tā ir iespēja plānveidīgi un bez lieka diskomforta sakrāt ne tikai sen kārotai lietai, bet arī, piemēram, pirmajai iemaksai ģimenes auto vai pat mājokļa iegādei,” atzīmē Reinis Jansons, Swedbank Uzkrājumu un apdrošināšanas daļas vadītājs Latvijā.