Tostarp 36% iedzīvotāju Ziemassvētku dāvanām šogad iecerējuši tērēt līdz 60 eiro, 20% iedzīvotāju dāvanām plāno atvēlēt no 61 līdz 100 eiro, bet 10% iedzīvotāju šogad dāvanu iegādei plāno tērēt no 100 līdz 200 eiro.
Vienlaikus Kropa informēja, ka atbilstoši aptaujas datiem gada laikā būtiski palielinājies dāvinātāju īpatsvars, kuri par tēriņiem pirms svētkiem īpaši nedomā, proti, to iedzīvotāju skaits, kuri dāvanu iegādei noteiktas summas budžetā nav izdalījuši, pieaudzis no 19% pērn līdz 27% šogad.
Līdzīgi kā pagājušajā gadā, arī šogad Ziemassvētku dāvanu iegādes procesā iedzīvotāji paļaujas galvenokārt uz decembra ienākumiem, norādīja Kropa.
Viņa informēja, ka atbilstoši aptaujas datiem uzkrājumus gaidāmo svētku izdevumu finansēšanai gatavi veidot 17% cilvēku. Naudas krāšanas vietā vairums jeb 33% iedzīvotāju izvēlas dāvanas iegādāties pamazām - vēl pirms iepirkšanās burzmas. Vienlaikus jaunieši vecumā līdz 25 gadiem ir tie, kuri sākuši krāt naudu 1-3 mēnešus pirms svētkiem, lai gan sabiedrībā kopumā vidēji šādi rīkojas 11% iedzīvotāju.
Pēc aptaujas datiem, mainās arī dāvanu iegādes paradumi - kopš pagājušā gada arvien vairāk svētku svinētāju dod priekšroku simboliskām dāvanām par nelielām summām. Tostarp spontānas dāvanas visbiežāk izvēlas vīrieši. Trešā daļa aptaujāto vīriešu atzinuši, ka par dāvanām iepriekš nedomā un idejas rod vien iepirkšanās brīdī. Savukārt preces un pakalpojumus ar atlaidi galvenokārt nolūko sievietes (33%).
Gada izskaņā populārākā iepirkumu vieta nemainīgi ir lielveikali, kuros dāvanas iegādājas 66% respondentu. Taču aizvien biežāk iedzīvotāji dāvanu sarūpēšanu ieplāno dažādos tirdziņos. Ja pērn gadatirgus ar mērķi iegādāt svētku dāvanas apmeklēja 33% aptaujāto, tad šogad šāds nodoms ir 40% svinētāju. Savukārt interneta veikalos dāvanas plāno iegādāties 35% aptaujāto, turklāt visbiežāk tas raksturīgi rīdziniekiem (39%).
"Pozitīvi vērtējams fakts, ka aizvien lielāka sabiedrības daļa Ziemassvētku apdāvināšanās laiku uztver daudz simboliskāk un atsakās no pārspīlējumiem, kas gada nogalē var radīt grūtības tikt galā ar visiem tēriņiem. Kā redzams, tikai retais svētku izdevumus plāno jau savlaicīgi, pamatā paļaujoties uz kārtējiem ienākumiem. Pie šāda scenārija jo īpaši rūpīgi nepieciešams izskaitļot, kādu ienākumu daļu patiesi ir iespējams veltīt dāvanām, svētku mielastam un citiem gada nogales tēriņiem," teica Kropa.
Aptauja veikta 2017.gada oktobrī, sadarbībā ar Snapshots aptaujājot 700 respondentu visā Latvijā vecumā no 15 līdz 74 gadiem.