Tam, ka dzīvot kopā nelaulājoties ir netikumīgi, pilnībā piekrīt tikai 7% aptaujāto, 17% aptaujas dalībnieku tam drīzāk piekrīt. Tikmēr noraidošo ir vairāk - 35% norādījuši, ka drīzāk nepiekrīt šim apgalvojumam, un 36% atbildējuši, ka pilnībā nepiekrīt tam.
Starp sievietēm ir nedaudz vairāk tādu, kas piekrīt apgalvojumam, ka dzīvošana kopā bez laulības reģistrēšanas ir uzskatāma par netikumīgu - tā apgalvojuši 29% sieviešu, kamēr vīriešu vidū - 19%. Tāpat vērojams, ka šāds viedoklis ir raksturīgāks vecākiem iedzīvotājiem vecumā no 55 līdz 64 gadiem - tā uzskata 35% šīs grupas pārstāvju, kamēr starp iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem tādu ir 18%.
Pētījums atklāj, ka tikumību kā kategoriju biežāk lieto krievu valodā runājošie respondenti. Tam, ka dzīvot kopā nelaulājoties ir netikumīgi, piekrīt 20% latviešu un 31% krievu tautības respondentu.
Salīdzinoši maz ir tādu, kuri uzskata, ka, uzsākot kopdzīvi, būtu jāreģistrē laulība. No visiem aptaujātajiem tādu ir 36%, kamēr pretējās domās ir 59% respondentu. Arī šajā ziņā vairāk pārliecināti par šādu soli ir vecākā gadagājuma cilvēki un sievietes.
Pētījuma autori arī secina, ka laulība ciešāk tiek saistīta ar bērnu radīšanu, kamēr kopdzīve kā tāda ar laulību tik cieši saistīta netiek - tam, ka laulība jāreģistrē, pirms radīt bērnus, piekrīt 54%, bet tam, ka tā jāreģistrē pirms kopdzīves uzsākšanas, - 36% respondentu. Tāpat secināts, ka nereģistrēta kopdzīve kļūst par arvien pieņemamāku partnerattiecību formu, lai gan laulībai piešķirta vērtība palikusi nemainīga.
Pētījuma laikā no pagājušā gada 17.augusta līdz 17.septembrim aptaujāti iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 64 gadiem. Aptaujāti iedzīvotāji, kuri dzīvo kopā bez laulības reģistrācijas vismaz 12 mēnešus vai kuriem pēdējo piecu gadu laikā bijusi šāda nereģistrēta kopdzīve vismaz 12 mēnešus. Papildus tam tika veikta 18-64 gadus vecu iedzīvotāju aptauja, kas pie minētās mērķgrupas nepieder.
Kopumā ir veiktas 848 intervijas ar mērķgrupas pārstāvjiem un 1132 intervijas ar personām, kas pie mērķgrupas nepieder.
Pētījuma mērķis bija apzināt laulības nereģistrēšanas iemeslus, identificēt ar laulības nereģistrēšanu saistītus riskus ikdienas dzīvē un no tiem izrietošos tiesiskā regulējuma problēmjautājumus, novērtēt to izplatības biežumu un ietekmi uz iedzīvotāju dzīves kvalitāti.