Statistikas dati liecina, ka Latvijā depresija skar vidēji katru četrpadsmito iedzīvotāju. Galvenais problēmjautājums depresijas ārstēšanā ir cilvēku neziņa par slimību un tās simptomiem, vai arī nevēlēšanās vērsties pie ģimenes ārsta vai psihiatra, skaidroja speciālisti.
"Ir nepieciešama depresijas atpazīšanas prasmes arī no ģimenes ārstu puses. Ģimenes ārsti vieglai depresijai varētu palīdzēt paši. Smagākos gadījumos ārstēšanu vajadzētu pārņemt psihiatriem," uzsvēra Rīgas Stradiņa universitātes Psihiatrijas un narkoloģijas katedras vadītājs Elmārs Rancāns.
Dati arī liecina, ka no vidēji 115 000 depresijas slimnieku Latvijā, ārstēšanos izvēlējušies vien 8000 līdz 9000 cilvēku.
SPKC Psihiskās veselības veicināšanas nodaļas vadītājs Toms Pulmanis skaidroja, ka statistiski sievietes ar depresiju saskaras divas reizes biežāk nekā vīrieši. Taču šādi dati var izpausties tādēļ, ka vīrieši vairāk slēpj savu depresiju. Viņš arī piebilda, ka pašnāvības rādītāji vīriešiem ir piecas reizes augstāki nekā sieviešu. Vienlaikus speciālists uzsvēra, ka pēdējo gadu laikā ir novērojamu psihiatru apmeklēšanas pieauguma tendences.
Depresijas simptomi var būt nomākts garastāvoklis, gausas domas, zems aktivitātes līmenis, zems pašvērtējums, nespēja koncentrēties un strādāt, kā arī pašnāvnieciskas domas. Fiziski simptomi visbiežāk, izpaužas kā apetītes trūkums, bezmiegs un bezspēks.
Speciālisti aicina interneta vietnē Depresija.lv aizpildīt testu, ar kura palīdzību ir iespējams noteikt, vai cilvēku ir skārusi depresija, kā arī, vai nepieciešams doties pie ārsta.