Programma apturēta saistībā ar grozījumiem Maksātnespējas likumā, kas paredz "nolikto atslēgu" principa piemērošanu maksātnespējas gadījumā. Lielākā daļa Dienas aptaujāto ekspertu uzskata, ka minētie grozījumi nav nākuši par labu Latvijas sabiedrībai, jo nobremzējuši kreditēšanu, radot teju nepārvaramus šķēršļus jaunām ģimenēm tikt pie sava mājokļa. Valsts prezidents Andris Bērziņš par "nolikto atslēgu" principu intervijā Dienai pauda, ka ar šādu lēmumu "sagrauta nākotne veselai paaudzei". Grozījumi stāsies spēkā ar 1. janvāri, taču vairāki politiķi jau izteikušies, ka tajos iespējami grozījumi.
"Nolikto atslēgu" princips paredz, ka maksātnespējīgā persona atdod bankai hipotēkā ņemto dzīvokli un ir brīva no hipotekārajām saistībām. Protestējot pret šiem grozījumiem, lielākās komercbankas - SEB, Swedbank, DNB - ir apturējušas darbību valsts galvojumu programmā. Bankas apgalvo, ka "nolikto atslēgu" piemērošanas gadījumā pirmo iemaksu līdzšinējo 20% apmērā no kredīta summas nāksies paaugstināt līdz pat 40%. Banku galvenā baža - hipotēkā ņemtā nekustamā īpašuma vērtības iespējamā pazemināšanās nākotnē. Tas nozīmē, ka klienta maksātnespējas gadījumā, kad viņš dzīvokli atdod bankai un atbrīvojas no saistībām, kredītiestāde var ciest zaudējumus, jo tai atdotais dzīvoklis, iespējams, zaudējis sākotnējo vērtību.
Parlamenta un banku pretimstāvēšanas dēļ lielākās cietējas ir jaunās ģimenes. Kā Dienai stāsta Kristīne Pulkstene, gadu vecā Renāra mamma, ģimene lika lielas cerības uz valsts galvojumu programmu un grasījās jau tai pieteikties, kad uzzināja, ka tā ir apturēta. "Mēs pašlaik dzīvojam īrētā dzīvoklī, taču gribētos savu īpašumu. To naudu, kuru maksājam par īri, varētu maksāt par savu dzīvokli. Esam noskatījuši dzīvokli par 40 000 eiro. Pie 20% pirmās iemaksas tā ir 8000 eiro. Ja valsts galvo 10%, tad 4000 eiro varam sakrāt. Savukārt tagad, kad galvojumu programma ir apturēta un bankas draud celt pirmo iemaksu līdz 40%, mums tai sakrāt ir pilnīgi neiespējami. 40 000 eiro vērtajam dzīvoklim 40% pirmā iemaksa būtu 16 000 eiro. Ja mēs varam atļauties ik mēnesi nolikt 200 eiro, tad pirmajai iemaksai mums jākrāj teju astoņus gadus,» skumji bilst Kristīne. Un tas ir tikai viens stāsts no daudziem.
Komercbankas šajā situācijā vaino deputātus, kas pieņēmuši nepārdomātos grozījumus. Jāatgādina, ka to galvenais autors un kaismīgākais aizstāvis bija neatkarīgais deputāts Klāvs Olšteins. Kā Dienai stāsta Ainars Balcers, Swedbank Privātpersonu finansēšanas daļas Hipotekāro kredītu un līzinga virziena vadītājs, "nolikto atslēgu" gadījumā bankas būs spiestas paaugstināt pirmo iemaksu, jo tām nav pārliecības, ka, pārdodot parādnieka dzīvokli, tām izdosies atgūt visu aizdoto naudas summu. "Jāsaprot, ka personas maksātnespējas gadījumā tai piederošo īpašumu maksātnespējas administrators pārdod izsolē par piespiedu pārdošanas cenu. Tā ir par 20-30% zemāka nekā cena brīvajā tigū." Taujāts, vai tad banka negūs divkāršu peļņu, jo būs jau saņēmusi 40% no dzīvokļa vērtības, kā arī izsolē iegūto naudu, Balcers atbild noliedzoši. "Jebkurā gadījumā bankai nepienāksies vairāk, kā tā ir aizdevusi plus procenti. Ja izsolē iegūtā naudas summa būs lielāka par bankai pienākošos, tā paliks maksātnespējīgajai personai, kura to varēs izmantot, piemēram, citu parādu segšanai."
Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis uzsver, ka valsts galvojumu programmas tālākais liktenis ir politiķu rokās: "Ir iespējams valsts galvojuma slieksni paaugstināt līdz 40%, tikai tad jāsaprot, ka mēs varēsim palīdzēt daudz mazākam skaitam ģimeņu."
12. Saeimā ievēlētā deputāte Ilze Viņķele (Vienotība) teic, ka sava mandāta ietvaros noteikti rosinās deputātus veikt grozījumus likumā, lai valsts galvojuma programma varētu atsākties. "Mans piedāvājums būtu ļaut klientam izvēlēties, vai tas vēlas zemāku pirmo iemaksu un "nolikto atslēgu" principa nepiemērošanu vai augstu iemaksu un minētā principa piemērošanu."
Visu Rūtas Kesneres rakstu Galvojumu programma mājokļu iegādei apturēta lasiet otrdienas, 14.oktobra, laikrakstā Diena!
es
ērce
kaspis