Dienas aptaujātie eksperti ir pārliecināti, ka vislielākā uzmanība ar informatīvajām un reklāmas kampaņām ir pievēršama sabiedrības pārliecināšanai par profilaktisko pārbaužu nepieciešamību, kā arī kompensējamo medikamentu pieejamības palielināšanai vēža slimniekiem.
Īpašu pasākumu nebūs
Tajā pašā laikā VM pārstāvis Oskars Šneiders stāsta, ka nekādus īpašus pasākumus vai kampaņas ministrija nav plānojusi. "Saistībā ar Pretvēža gadu mēs izvērtēsim Onkoloģisko slimību kontroles programmu 2009.-2015. gadam un sāksim darbu pie jaunas. Tāpat kā līdz šim turpināsim valsts apmaksātās vēža skrīninga pārbaudes, uz kurām Nacionālais veselības dienests nosūtīs personīgus uzaicinājumus mērķgrupu iedzīvotājiem, kā tas notiek jau kopš 2009. gada," teic VM pārstāvis.
Jāpiebilst, ka uz bezmaksas vēža pārbaudēm ierodas mazāk nekā 50% no uzaicinājumus saņēmušajiem. Tāpēc īpaši svarīgi būtu pasākumi, kas mudinātu iedzīvotājus doties uz pārbaudēm, tomēr Šneiders bilst, ka nekādas papildu informējošas kampaņas neesot plānotas.
Šādai pieejai kategoriski nepiekrīt vēža pacientu organizācijas. Ginekoloģisko vēžu pacientu organizācijas pārstāve Solvita Rubene stāsta, ka šajā jomā Latvijas specifika ir ielaistie vēži, kad ar vislabāko terapiju sievietei atlicis vien pāris dzīves mēnešu. Pats skumjākais ir tas, ka gan ginekoloģiskie, gan krūšu audzēji ļoti labi padodas ārstēšanai un, ja tos atklāj laikus, faktiski no tiem mūsdienās nevajadzētu mirt nevienai sievietei.
"Šogad Latvijā jau ceturto reizi bija ļoti aktīva kampaņa - Pārbaudi krūtis, lai dzīvotu. Jāteic, ka pēc tās bija liels sieviešu pieplūdums uz profilaktiskajām pārbaudēm. Šādas informatīvās un reklāmas kampaņas būtu jārīko arī saistībā ar ginekoloģiskajiem vēžiem," ir pārliecināta Rubene. Viņa arī bilst, ka daudz aktīvāk būtu jāiesaistās ģimenes ārstiem, mudinot savus pacientus apmeklēt pārbaudes. Turklāt ģimenes ārsti par katru laikus atklātu onkoloģisko saslimšanu saņem piemaksu 70 eiro apmērā.
Gatavošanās noris kūtri
Latvijas Onkologu asociācijas prezidents Jānis Eglītis norāda, ka gatavošanās Pretvēža gadam noris kūtri. "Svarīgākie darāmie darbi būtu diagnostisko izmeklējumu pieejamība, valsts vēža skrīninga programmu efektivitātes uzlabošana. Valstij jābeidz nepārtraukti atlikt mūsdienīgu medikamentu iekļaušana kompensējamo zāļu sarakstā, jo drīz Latvija būs vienīgā valsts Eiropā un viena no nedaudzajām pasaulē, kas turpina paļauties uz zālēm un ārstēšanas shēmām, kas radītas pirms 20 gadiem. Ir nepieciešamas arī mērķtiecīgas un no kopējās ilgtermiņa Vēža apkarošanas un ierobežošanas programmas izrietošas sociālās kampaņas, kas atgādina, ka vēzi, tāpat kā sirds un asinsvadu slimības, lielā mērā veicina neveselīgs dzīvesveids, ka, to koriģējot un veselīgi dzīvojot, mēs varētu ievērojami samazināt saslimšanas risku," ir pārliecināts Eglītis.
Viņš arī norāda, ka situācija onkoloģijas jomā ir tik kritiska, ka nākamajam gadam jābūt pirmajam solim, lai onkoloģiju pasludinātu par prioritāti nākamajiem desmit gadiem. "Jāizstrādā vēža apkarošanas un ierobežošanas ilgtermiņa programma. Tas nedrīkst būt darbs ķeksīša pēc. Tam ir jābūt mērķtiecīgam plānam ar papildu budžetu diagnostikai, ārstēšanai un rehabilitācijai," uzsver Eglītis.
Trūkst naudas zālēm
"Baiba ir sieva, divu bērnu mamma, strādājoša, dzīvi mīloša sieviete, kuras dzīvi pirms gada apstādināja zarnu vēzis. Diagnoze smaga - 3. stadija. Lai dzīvotu, sievietei pašai jāpērk medikamenti, maksājot 1516 eiro reizi divās nedēļās, kas mēnesī ir 3032 eiro. Baibas ģimene tik lielu summu mēnesī nevar savākt, tāpēc zāles sieviete pērk nepietiekamā daudzumā, kas negatīvi ietekmē viņas veselības stāvokli. Rakstot atbalsta lūgumu valstij, piedzīvota vilšanās - atteikums. Ja šī pati sieviete dzīvotu Lietuvā vai Igaunijā, viņai šie medikamenti būtu bez maksas! Lietuvā valsts mūsdienīgu ārstēšanu apmaksā kopš 2006. gada, Igaunijā - kopš 2007. gada!"
Šāds stāsts, kura galvenā varone diemžēl jau ir mirusi, atrodams Zarnu vēža pacientu biedrības mājaslapā. Kā stāsta biedrības vadītāja Kristīne Liepiņa, tas ir tikai viens no daudziem. Tāpēc Pretvēža gadā, viņasprāt, īpaša uzmanība jāpievērš kompensējamo medikamentu pieejamībai onkoloģisko slimnieku ārstēšanā. "Diemžēl pašlaik kompensācijas sistēmā netiek iekļautas bioloģiskās zāles, kas ir krietni efektīvākas un nozīmīgi ļauj palielināt dzīvildzi. Tajā pašā laikā to var atļauties gan Lietuva, gan Igaunija," stāsta Liepiņa.
VM pārstāvis bilst, ka tā sauktajās Jaunajās politikas iniciatīvās ministrija pieprasījusi nozīmīgu finansējuma palielinājumu kompensējamiem medikamentiem, tostarp tiem medikamentiem, kas nepieciešami onkoloģiskajiem slimniekiem. Tas paredz gan jaunu diagnožu, gan jaunu efektīvu zāļu iekļaušanu kompensācijas sistēmā.