Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā -2 °C
Daļēji apmācies
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds
Uzdevums ir atrast veidu, kā droši, bet iespējami pilnvērtīgi funkcionēt sabiedrībai

Ar pandēmiju būs jāsadzīvo ilgi

Valdība ir mainījusi savu līdzšinējo retoriku Covid-19 pārvaldībā, liecina valdības vadītāja Krišjāņa Kariņa (JV) un veselības ministra Daniela Pavļuta (A/P) teiktais pēc vakardienas valdības un krīzes sadarbības padomes sēdes.

Proti, Kariņš un Pavļuts uzsver, ka ar Covid-19 mums nāksies sadzīvot vēl ļoti ilgu laiku, līdz ar to pašlaik tiek meklēti algoritmi, kā to droši un efektīvi izdarīt. 
 

Apstiprina stratēģiju

"Skaidrs, ka pandēmija pasaulē tik ātri nepazudīs un process, kādā tikt galā ar pandēmiju, būs ilgtermiņa. Tas nozīmē, ka sabiedrībai un valdībai būs jāpārkārto domāšana un pieeja šiem jautājumiem, proti, jāattīsta tas, ko sauc par drošu sadzīvi – drošu izglītību, drošu tirdzniecību, drošus pakalpojumus. Uz to mums ir jāiet," skaidro Kariņš. 

Vispirms tiek analizēts, pie kādiem testēšanas rādītājiem varētu atsākt klātienes mācības, kādas būtu izvirzāmas prasības telpām utt. Tāpat tiks vērots, kā veicas ar tirdzniecību, atsakoties no aizliegtā preču saraksta pārtikas veikalos, un tiks spriests, vai varētu pārskatīt arī citus tirdzniecības ierobežojumus, kas gan nav tuvāko dienu jautājums. Jaunnedēļ arī tiks skatīti iespējamie drošas darbības modeļi skaistumkopšanas un ēdināšanas nozarēs, taču pagaidām nav zināms, tieši kad šīs nozares varētu atsākt klātienes darbu. 

Valdība ir arī apstiprinājusi pilnveidotu Covid-19 pārvaldības stratēģiju šim gadam, kuras centrā ir cilvēka drošība, sākot ar fizisko veselību līdz sociālajai un psihoemocionālajai. Ir arī noteikti trīs būtiskākie rādītāji, saskaņā ar kuriem mērīt rezultātus: saslimstības rādītāji veselības jomā, IKP apgrozījums ekonomikā un bezdarba līmenis sociālajā jomā. Stratēģijas īstenošanai izveidota īpaša vadības grupa premjera vadībā, kurā piedalīsies arī sociālie partneri un zinātnieki. 

Veselības ministrs arī uzsver, ka ir gandarīts par valdības lēmumu piešķirt teju 67 miljonus eiro slimnīcām intensīvās terapijas nodaļu stiprināšanai, gatavojoties sliktākajam scenārijam – saslimstības pieaugumam, ņemot vērā lipīgākos Lielbritānijas un Dienvidāfrikas vīrusa paveidus un to izplatību. Lai Covid-19 pacienti ar smagu slimības gaitu saņemtu atbilstošu veselības aprūpi, plānots iegādāties 82 jaunas intensīvās terapijas gultas un atbilstoši aprīkot jau esošās. Pārējo Covid-19 pacientu vajadzībām, kam būs nepieciešama ārstēšanās slimnīcā, slimnīcās nodrošinās papildu gultu pārprofilēšanu un jaunu iegādi. 
 

Prioritārās grupas

Pavļuts teic, ka visai sabiedrībai kopā ir jāiztur laiks līdz plašas vakcinācijas sākšanai. Pašlaik zināmas deviņas prioritārās grupas, kuras tiks vakcinētas pirmās. Tās ir (prioritārā secībā:) mediķi, sociālās aprūpes centru darbinieki un klienti, seniori virs 70 gadu vecuma un trešās grupas invalīdi, cilvēki ar hroniskām slimībām, seniori no 60 gadu vecuma, pirmskolas iestāžu darbinieki, operatīvie dienesti un armija. Jāatgādina, ka no šodienas sāk darboties bezmaksas tālrunis 8989, pa kuru var pieteikties vakcinācijai. 

Pavļuts skaidro, ka pieteikšanās vakcinēšanai ir brīvprātīga, līdz ar to nav pamata domāt, ka, piemēram, seniori, kuri vēlas vakcinēties, bet kuriem ir grūtības pašiem pieteikties, nevarēs saņemt vakcīnu. Vakcinēšanās saraksti, novēršot datu dublēšanos, tiks veidoti no vairākiem avotiem: gan no brīvprātīgas pieteikšanās, gan no ģimenes ārstu un darba kolektīvu iesniegtajiem sarakstiem, gan no dažādiem reģistriem. Līdz ar to, lai arī, kā teic Pavļuts, Veselības ministrija būs ļoti pateicīga, ja cilvēki pieteiksies vakcinācijai paši un sniegs nepieciešamo informāciju, tas nav obligāts priekšnoteikums vakcīnas saņemšanai.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) teic, lai arī uz vairākām nozarēm, piemēram, pasažieru pārvadājumiem, tūrismu, tirdzniecību, izmitināšanu, publiskajiem pasākumiem, pandēmija atstājusi postošu ietekmi, kopējā makroekonomiskā situācija ir daudz labāka, nekā cerēts. Ja pērnā gada pavasarī bija bažas, ka IKP gada griezumā varētu sarukt pat par 10%, tad faktiski tas samazinājies tikai par 3,4%. Situāciju glābušas mūsu eksporta nozares – kokrūpniecība, ķīmiskā farmācija un apstrādes rūpniecība. Teju neticama ziņa ir tā, ka Latvijas eksports pērnā gada decembrī, salīdzinot ar 2019. gada decembri, pieaudzis par 12%. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas