Teju pirms gada - naktī uz 21.jūniju - Rīgas pili plosīja ugunsgrēka liesmas un pašlaik pilnā sparā rit šīs celtnes izpētes un renovācijas darbs, atklājot ekspertiem arī vairākus līdz šim nezināmus šīs celtnes noslēpumus.
Tajā Rīgas pils daļā, ko izmanto Valsts prezidents un viņa kancelejas darbinieki, rekonstrucijas darbu grafiks ir zināms un būvnieki rūpīgi analizējot katru detaļu, tostarp tādus riska faktorus kā darbu kavējumus. Rīgas pils atjaunošanas padome Imanta Lancmaņa vadībā esot darbus veicinošs faktors, regulāri atgādinot, ka "mums nav laika gaidīt".
"Es domāju, ka simboliska atklāšana un praktiska darba uzsākšana tajā daļā, kas attiecas uz prezidenta kabinetu, pieņemšanas saloniem, kancelejas telpu grupu, arī Ģerboņu zāli - tur varētu viss būt kārtībā. Jautājums varētu būt Baltā zāle," teica Blūms. "Protams, es gribētu teikt, ka kultūras pieminekļos nesajūsmina jubileju datumi un tempu kāpināšana un ar lielu naudu un īsu laiku kultūras pieminekli labāku padarīt [nevar]," piebilda eksperts.
Visa Rīgas pils ēku kompleksa atjaunošanas termiņu viņš neprognozēja, stāstot, ka pagaidām vecākā pils daļa vēl nav kārtīgi izpētīta, tāpēc "šobrīd būvēt plānus, kad mēs vēl nezinām, kas slimniekam kaiš, pat projektēt šajā brīdī ir pilnīgi neiespējami". Tāda ir arī būvinspekcijas kategoriska nostāja, ka pirms rekonstrukcijas darbiem veicama pamatīga izpēte, kāda bijusi Rundāles pilī, Rīgas Biržas namā un citās vēsturiskās celtnēs.
Blūms pastāstīja, ka ēkas priekšpils piebūvē ir atrakta pazemes daļa, kur atrasta daļa no ēkas, kas tur atradusies līdz 1330.gadam. Pēc atjaunošanas tā, līdzīgi kā vēl dažas līdz šim apslēptas konstrukcijas būšot redzama sabiedrībai.