Skatoties kopumā uz visu nozaru ministriju papildu pieprasījumiem, LM neprasa daudz - jaunajās politikas iniciatīvās tie ir 27,2 miljoni eiro, savukārt, piemēram, Izglītības un zinātnes ministrija lūdz papildu 111,2 miljonus eiro. Salīdzinoši mazais pieprasījums ir arī viens no argumentiem, kāpēc ministrija to pārskatīt nevēlas.
Kā savu pirmo prioritāti LM izvirzījusi sociālās rehabilitācijas nodrošināšanu no vardarbības cietušām pilngadīgām personām un pašiem varmākām.
Nākamā prioritāšu sarakstā ir tehnisko palīglīdzekļu klāsta pilnveidošana. Tā kā kopš 2009. gada valsts nodrošināto tehnisko palīglīdzekļu klāsts faktiski nav mainīts, LM iniciatīvas ietvaros piedāvā to papildināt ar 13 jauniem moderniem tehniskajiem palīglīdzekļiem, kas paredzēti personām ar redzes un dzirdes funkcionāliem traucējumiem un anatomiskiem defektiem.
Lielākās summas gan lūgtas valsts atbalstam profesionāla sociālā darba attīstībai pašvaldībās.
Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālo lietu eksperts Pēteris Leiškalns, runājot ar Dienu par papildu finansējumu Labklājības ministrijai, gan ir skeptisks, norādot, ka, visticamāk, papildu līdzekļi piešķirti netiks. To viņš skaidro ar vairs ne tik straujo ekonomisko izaugsmi, kā bija plānots iepriekš.
Kā steidzamāko LM darbu Leiškalns nosauc atbalstu adoptētājiem, audžuģimenēm un aizbildņiem. Pēc viņa teiktā, uzturnauda aizbildniecībā esošiem bērniem nav mainījusies kopš 90. gadu vidus, un valsts šādi nedrīkstētu izturēties.
Vairāk Annas Bērziņas rakstu Paši pārskatīt negrasās lasiet otrdienas, 28.oktobra, laikrakstā Diena!