"Galvenais bija, ka mēs mierīgi pārrunājām, kas abas puses satrauc, un vienojāmies, ka jāturpina runāt un meklēt risinājumus." Video no tikšanās sākuma skatāms šeit**.
Tikko noslēgusies jūsu tikšanās ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu. Kādi bija sarunas galvenie temati?
Politika, ekonomika, tiesiskā bāze, līgumu gatavošana, to statuss, Eiropas Savienības (ES) un Krievijas attiecības, īpaši sadarbība Centrālāzijā un Afganistānā, arī kontekstā ar mūsu gaidāmo prezidentūru ES. Pieskārāmies arī NATO un Krievijas attiecībām, spriedām par savstarpējās uzticības veicināšanu militārās drošības jomā - informācijas apmaiņu par mācībām.
Vai tikšanās laikā tika skarti arī jūtīgie jautājumi - nepilsoņi, vēsture?
Jā, bet gan Krievijas, gan Latvijas medijiem vajadzētu mazliet nomierināties. Pēc dzirdētā sāk šķist, ka Latvijas un Krievijas attiecībās galvenie ir tikai jūtīgie jautājumi, bet tas tā gluži nav. Mēs runājām par jautājumu loku, kas skar gan vēstures izpratni, gan nepilsoņu statusu. Paudu bažas arī par notikumiem Krievijā. Vienojāmies turpināt dialogu. Vakar ar vicepremjeri Olgu Golodecu un šodien ar Lavrovu runāju par lieliem jūtīgiem jautājumiem, bet arī vienojāmies, ka jāizdara viss, lai Krievijas puse izskatītu iespēju maksimāli atvērt arhīvus attiecībā uz represēto krimināllietām, lai pieeja tiem būtu ne tikai tiešajiem radiniekiem, bet arī attālākiem radiniekiem un pētniekiem pētniecības nolūkos.
Redzēju patiesu ieinteresētību šo jautājumu risināt. Runājām arī par latviešu apbedījumu un piemiņas vietu sarakstu veidošanu Krievijas pusē. Vienojāmies dot uzdevumu attiecīgajām institūcijām darboties daudz aktīvāk. Lēnām, pakāpeniski dialogs veicina jautājumu risināšanu. Nevajag saasināt, ka visas vizītes centrējas tikai un vienīgi ap jūtīgiem jautājumiem. Tēmas mums ir ļoti daudz un dažādas, attiecību spektrs ir ļoti krāšņs, sākot no gaišākiem toņiem un beidzot ar zināmiem tumšiem toņiem.
Vai spriedāt arī par nākamajā nedēļā gaidāmo Austrumu partnerības samitu Viļņā?
Runājām par viedokļu atšķirībām starp ES un Krieviju Austrumu partnerības kontekstā. Paudu mūsu viedokli, ka katrai valstij, arī Austrumu partnerības valstīm, pašai jāizšķiras, kādu kursu tā ies. Uzklausīju arī Krievijas puses bažas. Vienojāmies, ka nepieciešams ciešāks ES un Krievijas dialogs par Austrumu partnerību. No mūsu puses paudu, ka mēs - ne kā ES, ne kā Latvija – neredzam, ka Viļņas samits vai Austrumu partnerība plašākā izpratnē būtu vērsta pret Krieviju. Tā ir vērsta uz Austrumu partneri, kas vēlas ciešāku sadarbību ar ES.
Tā kā situācija pirms Viļņas samita ir gana nokaitēta un pirms tā pret Lietuvu vērstas sankcijas, vai tikšanās laikā guvāt pārliecību, ka arī pret mums nenotiks kāda ekonomiska rakstura vēršanās?
Mēs runājām par konkrētām problēmām, kas jau šobrīd ik pa brīdim parādās uz robežas, tas nav nekas jauns. Nedomāju, ka pēc Viļņas samita kaut kam fundamentāli būtu jāizmainās Latvijas un Krievijas ekonomiskajās attiecībās. Runājām vairāk par TIR karnešu problēmu, ko Krievijas muita ieviesusi faktiski uz visām savām robežām. Norādīju, ka tas ir pretrunā ar starptautisko tiesību normām. Kolēģi solījās rūpīgi analizēt šo situāciju kopā ar saviem muitas dienestiem. Man neliekas, ka šobrīd esam situācijā, ka būtu gaidāma divpusējo attiecību saasināšanās, arī Austrumu partnerības samita kontekstā. Tādu situāciju šobrīd neredzu.
Esat minējis, ka vizītes laikā nākas kliedēt mītus un stereotipus par Latviju.
Divas vai trīs intervijas, protams, nevar atstāt paliekošu iespaidu uz vispārējo viedokļu gammu, bet vakar Eho Moskvi uzdeva jautājumu par 16.martā pie Brīvības pieminekļa maršējošiem cilvēkiem SS formās un ar nacistiskās Vācijas simboliku. Domāju, ka visi Latvijas iedzīvotāji labi zina, kas notiek pie Brīvības pieminekļa 16.martā. Tur nav ne smakas no formām un simbolikas, kas ir aizliegta ar likumu. Man nākas kliedēt stāstus arī oficiālajās sarunās par to, ka joprojām nepiešķiram nepilsoņu bērniem pilsonību, lai gan mēs to darām gan pirms, gan pēc Pilsonības likuma grozījumiem. Tāpat ir izplatīts mīts, ka mēs bēdājamies, ka nacistiskā Vācija tika sakauta, visa epopeja ap Uzvaras pieminekli. Ceru, ka mums izdosies vairāk strādāt pie šiem jautājumiem, kas skar ne tikai Latvijas tēlu kopumā, bet dažādu tiešām pilnīgi nepamatotu mītu kliedēšanu. Nevar uzskatīt, ka ar vienu vizīti mītus sabiedrībā izdevies kliedēt. Mums arī Latvijā starp citu pilnīgi nevajadzīgi izdodas sakairināt atmosfēru.
Vai tika runāts par tālākām vizītēm?
Runājām par sadarbību dažādos līmeņos starp ārlietu ministrijām. Turpināsim meklēt pietiekamu saturu, saskaņotus punktus, lai runātu arī par cita līmeņa vizītēm. Konkrētu plānu prezidenta vai premjera līmeņa vizītēm pagaidām vēl nav. Kad parādīsies pietiekami daudz saturisku elementu, nevar izslēgt, ka kaut kad nākotnē nonāksim arī pie tā. No nākamā gada lieliem pasākumiem, kas gan nav valsts amatpersonas vizīte, ir gaidāmā Krievijas patriarha viesošanās Latvijā.