Ārpus ārlietu dienesta rāmja

Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) pētnieks, Rīgas Stradiņa universitātes docents Māris Andžāns ziņojumam liktu "astoņi desmit ballu skalā". Tomēr gan viņš, gan Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (Nacionālā apvienība) norāda uz vairākiem trūkumiem, piemēram, ziņojumam vajadzētu būt tautai saprotamākā valodā un īsākam, ar konkrētākiem mērķiem. Savukārt dažos jautājumos attiecībā uz ASV būtu bijis labāk paklusēt, bet par Krieviju varēja izteikties arī asāk.
 

Drošības jautājums

2018. gada notikumi ar ABLV banku liecina, ka izmaiņas nelegālo finanšu plūsmu ierobežošanas jomā ir jāveic straujāk, uzsvērts ziņojumā. Turklāt šis nav tikai Latvijas starptautiskās reputācijas, investīciju un ekonomikas attīstības jautājums.

"Stabila un efektīvi pārvaldīta finanšu sistēma ir nacionālās drošības jautājums," norādīts ziņojumā.

Kopš pagājušā pavasara notikumiem banku sektorā ir veikti likumu grozījumi, taču 2018. gada augustā tika publicēts MONEYVAL ziņojums, kurā Latvijas finanšu sistēma vairākās jomās ir novērtēta ar vidējiem un zemiem efektivitātes rādītājiem. Rezultātā Latvijai tiek piemērota pastiprinātas uzraudzības procedūra. Tādējādi šogad visām atbildīgajām finanšu sektora uzraudzības iestādēm "būs izšķiroši turpināt cieši koordinētu un saskaņotu darbu, lai nodrošinātu nepieciešamos uzlabojumus, tai skaitā praksē nodrošinot kontrolētu ABLV likvidāciju. Neveiksmes gadījumā sekas Latvijai būs tālejošas ar nopietnu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi, īpaši eksporta nozari, kapitāla izmaksām un drošības interesēm", uzsvērts ziņojumā.

Arī notikumi citās Eiropas Savienības (ES) valstīs liecina – cīņa ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu ir izaicinājums visām Baltijas jūras reģiona ES dalībvalstīm. Līdz ar to Latvija iestāsies par labāku pārrobežu koordināciju cīņā pret finanšu noziegumiem, kā arī par uzraudzības un kontrolējošo institūciju stiprināšanu ES līmenī.

Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Kols vērtē, ka šādas sadaļas parādīšanās "ir signāls, ka mēs šai lietai pievēršam ļoti, ļoti lielu uzmanību. Šis ziņojums nav domāts tikai Latvijas iedzīvotājiem un politiķiem, bet to analizē arī Latvijā akreditētie vēstnieki". 
 

Saviļņojošs gads

Nenoliedzami 2019. gads Eiropā paies Brexit zīmē. Pašlaik ne eksperti, ne ĀM notikumu attīstību neprognozē. Ziņojumā gan neparādās rīcības plāns, ja Lielbritānija izstāsies no ES bez formālas vienošanās, taču Kols Dienai uzsver – sarunas dažādos formātos ar ĀM pārstāvjiem liecina, ka Latvija gatavojas visiem iespējamiem scenārijiem, arī vissliktākajam. Jānorāda, ka neviena valsts nav paudusi gatavību atsākt sarunas ar Lielbritāniju, tādēļ izstāšanās no ES bez vienošanās radīs haosu, kura sekas būs jūtamas vairāku mēnešu garumā.

"Latvijas interesēs ir redzēt, ka Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības notiek uz abu pušu formālas vienošanās pamata un ka izstāšanās līgums stājas spēkā savlaicīgi," norādīts ziņojumā. Tāpat uzsvērts, ka neatkarīgi no nākotnes attiecību modeļa starp ES un Lielbritāniju attiecībām jābūt "maksimāli efektīvām, atvērtām un ciešām, nesot labumu abām pusēm".