Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) lēmis Latvijai nevēlamo personu sarakstā iekļaut 35 Kremļa politiku atbalstošus māksliniekus, žurnālistus, blogerus un sabiedriskos darbiniekus, piemēram, dziedātāju ar pseidonīmu Shaman, kādu Latvijā dzimušu blogeri, TV raidījumu vadītājus un citus.
"Šodienas pasaule nav mūsu izcilā rakstnieka Kārļa Skalbes pasaku pasaule, kur Miera un Pieticības malā valda miers un laime un katram debesīs iesprausta viņa karote," atklājot jau devītās ārlietu debates Saeimā, sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Jaunā Vienotība). Arī zināmais klusuma un miera periods Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā ir mānīgs, tādēļ šogad atslēgas vārds iekšpolitikā un ārpolitikā būšot "drošība".13. Saeimai, kurā divas trešdaļas ir jaunievēlētu deputātu, šīs bija pirmās ārlietu debates. Paralēli pieredzējušiem politiķiem, kas debatēs uzstājas regulāri, tribīnē kāpa arī vairāki pirmo reizi ievēlētie tautas kalpi. Debatēs bieži izskanēja bažas par Krievijas īstenoto politiku, kā arī Latvijas nonākšanu finanšu sektora "pelēkajā sarakstā". Pēdējai problēmai ziņojumā šogad veltīta īpaša sadaļa.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Vienotība) savu ziņojumu par paveikto un iecerēto valsts ārpolitikā un ES jautājumos sāk, šo gadu raksturojot kā tādu, kurā turpinājām saskarties ar dažādiem nestabilitāti nesošiem izaicinājumiem. Situāciju radījusi militārā konflikta eskalācija un humānā krīze Sīrijā, kas Eiropai nesusi migrācijas spiedienu un drošības apdraudējumu. Piesaukta arī Donalda Trampa ievēlēšana, Lielbritānijas referendums par izstāšanos no ES un Krievijas mestie izaicinājumi mieram un stabilitātei Eiropā. Ziņojumā pieminēti arī tādi notikumi kā Parīzes klimata nolīguma noslēgšana, "kas ir cilvēces nozīmīgākā starptautiskā vienošanās klimata pārmaiņu novēršanai", un Latvijas uzņemšana Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD).
Runājot par bēgļiem, nevajag biedēt sevi un sabiedrību, jo visi bēgļi nebūt nav teroristi vai likumpārkāpēji, šodien ārpolitikas debatēs sacīja Vienotības frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa, aicinot izvairīties no vispārinājumiem un provokācijām."Likumpārkāpējiem, teroristiem nav kopējas tautības jeb izcelsmes valsts," sacīja politiķe.
Latvija ir krietni uzlabojusi savus rādītājus Eiropas Savienības ārpolitikas aktivitātēs, liecina pētījums pat Eiropas ārpolitikas tendencēm 2014.gadā European Foreign Policy Scorecard 2015.
Ikgadējās ārpolitikas debates Saeimā ir laba iespēja izvērtēt, par cik nozīmīgu spēlētāju starptautiskajā politikā esam spējuši kļūt un galu galā atbildēt uz mūžseno jautājumu — vai Latvijai vispār ir pašai sava ārpolitika?Lūgts dažos teikumos noformulēt, kas ir Latvijas ārpolitika, Rinkēvičs aizdomājas un galu galā atbild, ka ārpolitikas galvenais uzdevums jau no neatkarības brīža bijusi mūsu ārējās drošības stiprināšana.
Lietojot medicīnas terminoloģiju, Latvijas prezidentūras ES
pusgadam ir nevēlamas blaknes. Šķiet, būtiskākā - aizņemtība (vai
vismaz tās imitēšana) ar prezidentūras pienākumiem var būt iemesls
iekšpolitiski būtisku jautājumu nerisināšanai. Daži piemēri.
Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (Vienotība) publiskā atzīšanās par netradicionālu seksuālo orientāciju nekādā ziņā neietekmē ministra profesionālās spējas, līdz ar to diez vai tas varētu būtiski ietekmēt Latvijas ārpolitiku un savstarpējās attiecības ar citām valstīm, uzsver Latvijas Universitātes asociētais profesors un politologs Ojārs Skudra.
Krimas krīzes laikā Vācijas kanclere Angela Merkele bija spiesta atzīt, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins acīmredzot "dzīvo kādā citā pasaulē", kas atrauta no realitātes. Patiesībā šī pasaule ir gluži labi pazīstama gan bijušajam VDK virsniekam Putinam, gan Austrumvācijas režīmā augušajai Merkelei. Tā ir pasaule, kurā Kremlis ir pasaules lielvaras centrs un atkarīgās satelītvalstis ir spiestas pakļauties Maskavas diktētiem spēles noteikumiem. Taču šī pasaule sabruka pirms vairāk nekā 20 gadiem, bet Putins un liela daļa viņa tautiešu to nekādi nevar pārdzīvot.
