Avīzes rīcībā ir visnotaļ emocionāla sarakste vairāk nekā gada garumā, kurā nosacīti vienā pusē ir Satiksmes ministrija (SM) un biedrība Latvijas ceļu būvētājs (LCB), otrā - Vides pārraudzības valsts birojs un Vides aizsardzības klubs (VAK). "LCB vienmēr ir bijusi par stingru dabas aizsardzības nosacījumu ievērošanu ceļu darbos, taču vienmēr uzsvērusi, ka starp attīstību un saglabāšanu pastāv objektīvas pretrunas, kas ir jārisina, atrodot saprātīgus kompromisus starp dabas vērtību saglabāšanu un cilvēku dzīves kvalitātes nodrošināšanu," vēstulē ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda uzraudzības komitejai raksta LCB valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.
VAK valdes locekļa Edmunda Kances vēstulēs vairākkārt norādīts, ka VAK neatbalsta posma Vāverkrogs-Jugla asfaltēšanu un paplašināšanu Lielo Kangaru teritorijā, piedāvājot alternatīvas: piemēram, asfaltēt ceļu Jugla-Ogre, kas savienojas ar ceļu Tīnūži-Koknese, vai arī asfaltēt ceļa Suntaži-Augšciems-Ropaži neasfaltētos posmus, kurā nav kalnu vai strauju līkumu, bet tādā gadījumā tas ir par deviņiem kilometriem garāks. SM gan šādus priekšlikumus ir noraidījusi, argumentējot, ka alternatīvie ceļi ir ievērojami garāki un autobraucējiem ilgtermiņā nozīmētu 10-21 miljonu eiro zaudējumus. Telefona sarunā ar Dienu VAK pārstāvis Kance pieļāva, ka strīdīgā posma asfaltēšana varētu pat notikt, bet pašreizējā platumā un neveicot ceļa līkumaino posmu iztaisnošanu.
Strīdīgais posms atrodas diezgan tālu no ceļa galamērķa - Ērgļiem, taču arī šī novada iedzīvotāji labprāt izmantotu taisnāko ceļu nokļūšanai Rīgā, atzīst Ērgļu novada domes priekšsēdētājs Guntars Velcis. Pēc viņa teiktā, ir iespējams izmantot arī citus ceļus, tomēr šis ir ērtākais. Viņš stāsta, ka rūpju pietiek paša novada teritorijā - jau ilgāku laiku pašvaldība nesekmīgi cenšas panākt, lai valsts noasfaltē tai piederošu ceļa posmu, kas iet cauri Ērgļu centram un ir ļoti sliktā stāvoklī.
Visu rakstu lasiet otrdienas, 2.jūnija, avīzē Diena!