Andra Vītola pieredzi daudzi uzsver kā pozitīvo piemēru – lai gan viņš pārvietojas ar ratiņkrēslu, jau desmit gadu viņš strādā Gulbenes novada bibliotēkā par interneta lasītavas informācijas speciālistu.
Ik dienu Andris 20 kilometru turp un atpakaļ pats mēro ar mašīnu un strādā pilnu darbdienu. Jūtas noderīgs un laimīgs, ka ir cilvēkos. Pirms vairākām nedēļām par viņu rakstīja arī Diena, stāstot, ka arī cilvēki ar invaliditāti var strādāt un nebūt "iesprostoti" četrās sienās. Tagad viņu uzrunājusi arī Nodarbinātības valsts aģentūra, lūdzot pastāstīt par savu pozitīvo piemēru. Pats Andris gan tagad nosaka – nebūs, ko stāstīt, jo nesakārtotās sistēmas dēļ var nākties atkal kādu laiku sēdēt mājās.
Lai Andris varētu braukt ar mašīnu, tā ir speciāli jāpielāgo viņa vajadzībām. Viņa līdzšinējam auto ir uzstādīta rokas vadība – sviru komplekts, kas ļauj paātrināt un nobremzēt automašīnu, skava pie stūres kreisās rokas plaukstai un svira, kas ļauj pārslēgt pagriezienus ar labo roku. Šo pakalpojumu – automašīnas pielāgošanu – apmaksā valsts. Labklājības ministrijā (LM) Dienai norāda, ka 2017. gada budžetā tam ieplānoti 25 149,36 eiro, kas paredzēti līdz 30 transportlīdzekļu pielāgošanai. Tātad vienam auto vidēji 838 eiro. Andris ar pielāgoto mašīnu arī nobraucis gandrīz septiņus gadus, bet tagad nācies iegādāties jaunu, jo esošā ir uz salūšanas robežas. Servisā tā arī pateikts – rīt varat uz darbu vairs netikt.
Automašīnas par valsts finansējumu pielāgo vienīgi Sociālās integrācijas valsts aģentūra (SIVA). Par iespēju pielāgot auto Andris sāka interesēties jau jūlija vidū, bet tolaik pārbūves speciālists bija atvaļinājumā. Augusta sākumā viņam beidzot izdevies iesniegt savu pieteikumu, bet pretī saņemta atbilde – rindā esat astotais, jāgaida vismaz līdz gada beigām. Pēc mēneša interesējies vēlreiz, bet nu jau paskaidrots, ka Andris rindā tomēr ir 12. pēc kārtas un jāgaida vēl ilgāk. Interesējies arī, kāda ir sistēma tad, ja viņš būtu gatavs maksāt pats, – tie paši 800 eiro un sataisīt var uzreiz. Andris gan ir pārsteigts par to, ka šo darbu veic tikai viens darbinieks, kas nozīmē, ka, visticamāk, maksātspējīgie vienkārši tiek rindas sākumā.
"Es nevaru darba devējam pateikt, ka manis nebūs darbā pusgadu," nosaka Andris. Viņš gan nepārmet darbiniekiem un izprot, ka arī citiem, kas gaida rindā, mašīna ir ļoti svarīga.
Tajā pašā laikā nav skaidrs, kāpēc gadiem sistēma nav sakārtota, jo līdzīgus stāstus viņš dzirdējis jau sen. Arī SIVA darbinieku piebildes par to, ka viņš varēja pieteikties laicīgāk, Andris neizprot, jo automašīnas salūšanu iepriekš ir grūti prognozēt.
Visu rakstu lasiet pirmdienas, 18. septembra, avīzē Diena!
BET, KAS NOTIEK ?