Notiesātajiem, kuri sodu izcieš atklātajos cietumos, ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju būs ļauts glabāt arī personisko datortehniku ar interneta pieeju, ja tā nepieciešama notiesātā izglītības apguves vai nodarbinātības nodrošināšanai, un personisko mobilo telefonu, ja tas nepieciešams nodarbinātības nodrošināšanai. Minētās ierīces tiks pārbaudītas.
Tāpat noteikts, ka atklātajā cietumā sodu izcieš arī notiesātie par kriminālpārkāpuma izdarīšanu, ja piespriesta brīvības atņemšana.
Notiesātajiem atklāta tipa cietumos būs tiesības iegādāties un glabāt pārtikas produktus un pirmās nepieciešamības priekšmetus, kuri iegādāti veikalā ārpus brīvības atņemšanas iestādes teritorijas.
Tāpat noteikts, ka brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks varēs atļaut atklātā cietuma notiesātajam iegūt izglītību izglītības iestādē, kas atrodas ārpus brīvības atņemšanas iestādes teritorijas, ja tas nebūs pretrunā ar brīvības atņemšanas iestādē noteikto notiesāto dienas kārtību un neapdraudēs sabiedrības drošību.
Ar priekšnieka atļauju notiesātais no atklātā cietuma varēs apmeklēt valsts un pašvaldību iestādes, ja tas būs nepieciešams viņa sociālo problēmu risināšanai, arī, lai piedalītos bezdarba samazināšanas preventīvajos pasākumos.
Ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmumu sievieti, kurai, izciešot sodu atklātajā cietumā, piedzimis bērns, varēs pārvietot kopā ar bērnu uz daļēji slēgtā cietuma nodaļu, kurā sodu izcieš sievietes ar bērniem, ja tas atbildīs bērna labākajām interesēm. Notiesātā šajā nodaļā varēs uzturēties līdz soda termiņa beigām vai līdz laikam, kad bērns būs sasniedzis viena gada vecumu.
Latvijas Sodu izpildes kodeksā pašlaik ir definēts, ka atklātajos cietumos notiesātie uzturas kopmītņu tipa telpās. Dzīvojamās un saimnieciskās telpas var norobežot ar žogu bez ārējās apsardzes, taču notiesātie tiek uzraudzīti. Citas prasības, kas jāievēro notiesātajiem atklātajos cietumos, noteiktas brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumos.
Likuma izmaiņas arī nosaka, ka nepilngadīgajiem notiesātajiem tiks ļauts sazināties ar radiniekiem un citām personām ar 30 minūšu ilgu videozvanu reizi mēnesī bez brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnes.
Tāpat noteikts, ka Valsts probācijas dienests notiesātajiem, nosacīti notiesātajiem un nosacīti atbrīvotajiem cilvēkiem segs sabiedriskā transporta izdevumus, ja tie būs saistīti ar ierašanos uz probācijas programmu, kas paredzēta personām, kuras ir izdarījušas noziedzīgu nodarījumu pret personas tikumību un dzimumneaizskaramību. Transporta izdevumi tiks segti, ja probācijas programma tiks īstenota ārpus Valsts probācijas dienesta teritoriālās struktūrvienības darbības teritorijas, kurā tiks nodrošināta nosacīti atbrīvotā uzraudzība.
Attiecībā uz personām, kas notiesātas uz visu mūžu notiesāto un kas sodu izcieš soda izciešanas režīma vidējā pakāpē blokā ar pastiprinātu uzraudzību, precizēts, pie kāda nosacījuma šīs personas varēs pārcelt soda izciešanai uz telpām, kurās slēgtā cietuma soda izciešanas režīma vidējā pakāpē sodu izcieš notiesātie, kuri nav notiesāti uz visu mūžu. To varēs darīt tad, ja uz mūžu notiesātais vidējās pakāpes režīmā būs izcietis vismaz vienu gadu.
Tāpat precizēta jau spēkā esoša norma, nosakot, ka, ja atbildīgā komisija būs pieņēmusi lēmumu uz mūžu notiesātajam piemērot speciālo līdzekli - roku dzelžus -, tad tā ne retāk kā vienu reizi sešos mēnešos atkārtoti izvērtē notiesātā bīstamību un roku dzelžu nepieciešamību, kad viņš pārvietojas brīvības atņemšanas iestādes teritorijā.
Likumā arī ierakstīs, ka, ja tiesa atsaka atbrīvot uz mūžu notiesāto no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa, atkārtotu iesniegumu notiesātais var iesniegt ne agrāk kā vienu gadu pēc minētā lēmuma pieņemšanas dienas. Pašlaik normatīvā akta attiecīgajā normā nav atsevišķi izdalīti uz mūžu notiesātie, bet ir vispārīgi noteikts, ka, ja tiesa atsaka atbrīvot notiesāto no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa, atkārtotu iesniegumu notiesātais var iesniegt ne agrāk kā pēc četriem mēnešiem.
Likums stāsies spēkā 2017.gada 1.augustā.