Neapmierinātību ar šo faktu neslēpj Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA), kuras Saeimas frakcijas konsultants Jānis Iesalnieks vietnē Twitter.com ierakstīja: "Saeima atliek Imigrācijas likumu uz aprīli... Tātad referendums...", bet vēlāk turpat arī pauda bažas par dažu politiķu centieniem atstāt no Latvijas tikai tās nosaukumu. Partijas oficiālais viedoklis pagaidām gan ir mērenāks.
Uzturēšanās atļaujas apmaiņā pret investīcijām Latvijā tika ieviestas 2010.gadā pēc toreizējā LPP/LC līdera Aināra Šlesera iniciatīvas, bet pret tām konsekventi iestājusies NA. Iekšlietu ministrijas sagatavotie dati, kas tika prezentēti Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputātiem, liecina, ka ārvalstu investoriem izsniegto pirmreizējo termiņuzturēšanās atļauju skaits veido nozīmīgu īpatsvaru kopējā pirmreizējo termiņuzturēšanās atļauju skaitā - 2012. gadā 40,5%, bet 2013. gadā jau 46,4%. "Pēc iespējas lielāki ierobežojumi termiņuzturēšanās atļaujām, kas attiecas uz nekustamo īpašumu. Metodes ir dažādas, kā to sasniegt," NA mērķi raksturo tās līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars. Viņš ironizē, ka nav jābūt izcilam analītiķim, lai saprastu, ka likuma grozījumu pārcelšana uz aprīli nozīmē mēģinājumu šo jautājumu "norakt". Politiķis pieļauj, ka aprīlī varētu būt arguments, ka ir pārāk tuvu vēlēšanām, savukārt pēc tām daļai partiju vairs nebūšot "racionāla iemesla" atgriezties pie uzturēšanās atļauju temata. Tomēr par referenduma rosināšanu oficiāli Nacionālās apvienības vadība spriedusi nav. Patlaban nacionāļi ir gatavi deleģēt savu pārstāvi jaunizveidotajā darba grupā un paralēli meklēšot iespējas, kā neļaut šo jautājumu nolikt atvilktnē. Dzintars arī izteicās, ka likumprojekta izskatīšanu esot "norāvusi" Vienotība.
Visu Ata Rozentāla rakstu lasiet ceturtdienas, 30.janvāra, laikrakstā Diena!