Grozījumi paredzēja no 2014.gada par trim mēnešiem, bet no 2016.gada par sešiem mēnešiem paaugstināt pensionēšanās vecumu, līdz 2021.gadā tas sasniegtu 65 gadus gan vīriešiem, gan sievietēm.
Ministrija grozījumus bija iesniegusi pie jau sagatavotajiem grozījumiem, kas paredz vēl divus gadus saglabāt iespēju priekšlaicīgi pensionēties, tādēļ bija iespējama situācija, ka grozījumi tiktu pieņemti steidzamības kārtā bez izdiskutēšanas sabiedrībā.
LM jau iepriekš ir minējusi - lai glābtu sociālo budžetu, tā rosinās paaugstināt pensionēšanās vecumu. Jau iepriekš, diskutējot par priekšlaicīgas pensionēšanās saglabāšanu, labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība) uzsvēra, ka pēc nākamā gada budžeta pieņemšanas būs nepieciešams lemt par pensijas vecuma paaugstināšanu no 2014.gada. Toreiz Viņķele gan solīja, ka par šo jautājums notiks diskusijas.
Patlaban LM nevar atbildēt uz jautājumu, kāpēc bija plānots tik steidzami skatīt jautājumu par pensionēšanas vecuma paaugstināšanu un kurš to ir ierosinājis. Kā aģentūrai LETA skaidroja LM pārstāve Marika Kupče, pagājušajā nedēļā Saeima neskatīja grozījumu likumā "Par valsts pensijām", jo tie vēl bija jāsaskaņo ar starptautiskajiem aizdevējiem un tāpēc, ka bija izskatīta iespēja uzreiz izskatīt arī jautājumu par pensijas vecuma paaugstināšanu.
Valdība un LM apzinās, cik jutīgs ir jautājums par pensionēšanas vecuma paaugstināšanu, sacīja Kupče, solot, ka nākotnē par šo ierosinājumu tiks plaši diskutēts. Tāpēc arī šis jautājums netika skatīts, jo šo priekšlikumu vēl nepieciešams pārspriest, norādīja LM pārstāve. Pie sarunām par pensionēšanas vecuma paaugstināšanu no 2014.gada varētu atgriezties tuvākajos mēnešos.
Kā ziņots, grozījumi likumā Par valsts pensijām paredz līdz 2013.gada 31.decembrim pagarināt tiesības uz priekšlaicīgu pensionēšanos.
Saskaņā ar līdz šim spēkā esošo likumu Par valsts pensijām līdz 2011.gada 31.decembrim vīriešiem un sievietēm, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, ir tiesības vecuma pensiju pieprasīt priekšlaicīgi divus gadus agrāk par priekšlaicīgās pensijas pieprasīšanas brīdī valstī noteikto pensijas vecumu. Personām, kuras līdz 1995.gada 31.decembrim noteiktu laiku ir strādājušas darbos ar sevišķi kaitīgiem un sevišķi smagiem vai kaitīgiem un smagiem darba apstākļiem, līdz 2011.gada 31.decembrim ir dota iespēja aiziet pensijā agrākā vecumā, nekā tas ir noteikts vispārējā gadījumā.
Likumprojekts paredz līdz 2013.gada 31.decembrim saglabāt tiesības uz pensiju ar atvieglotiem noteikumiem par darbu sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos vai kaitīgos un smagos darba apstākļos.
Tiek paredzēts pagarināt iespēju pieprasīt vecuma pensiju divus gadus pirms likumā noteiktā pensionēšanās vecuma personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem.
Likumprojektā tiek precizēta valsts pensijas izmaksāšanas kārtība, tostarp nosakot, ka gadījumā, ja pensijas saņēmējs vairs neuzturas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijās institūcijā, vai viņa nāves gadījumā šī iestāde septiņu dienu laikā atmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) pensijas saņēmējam neizmaksāto pensijas un piemaksas summu, kā arī pakalpojuma apmaksai neizmantoto summu.
Valsts pensijas saņēmēja nāves gadījumā paredzēts noteikt tiesības uz vienreizējo pabalstu mirušā laulātā divu pensiju apmērā arī pārdzīvojušajam laulātajam, kurš ir izdienas pensijas, kas piešķirta saskaņā ar speciālajiem izdienas pensiju likumiem, saņēmējs, tādējādi novēršot atšķirīgu pieeju minētā pabalsta izmaksā atkarībā no tā, kādas pensijas saņēmējs ir pārdzīvojušais laulātais.
Grozījumi pārejas noteikumu 12.punktā arī paredz, ka personām, kurām izdienas pensija piešķirta saskaņā ar nolikumu Par iekšlietu iestāžu ierindas un komandējošā sastāva darbinieku pensijām (darba devēju pensijām), sasniedzot pensionēšanās vecumu, izdienas pensijas vietā piešķirama vecuma pensija, kā tas jau normatīvajos aktos ir noteikts attiecībā uz izdienas pensijām, kas piešķirtas saskaņā ar nolikumu Par izdienas pensijām un speciālajiem izdienas pensiju likumiem.
Šobrīd likums nosaka, ka līdz 2011.gada 31.decembrim vecuma pensijas sākuma kapitāla aprēķināšanai apdrošinātajām personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem un kurām mēneša vidējā apdrošināšanas iemaksu alga laikā no 1996.gada 1.janvāra līdz 1999.gada 31.decembrim ir mazāka par vidējo apdrošināšanas iemaksu algu valstī šajā periodā, ir ņemama vērā 48 mēnešu vidējā apdrošināšanas iemaksu alga valstī iepriekš norādītajā periodā. Likumprojekts paredz līdz 2013.gada 31.decembrim pagarināt esošo pensijas sākuma kapitāla aprēķināšanas kārtību minētajām personām.
Ņemot vērā to, ka no 2011.gada 1.janvāra invaliditātes noteikšanu valstī reglamentē Invaliditātes likums, paredzēts veikt precizējumus likuma 15.pantā un 30.panta otrajā daļā, kā arī noteikt, ka tiesības uz invaliditātes pensiju ir personām, kurām nav piešķirta vecuma pensija.
Juridiskās skaidrības nodrošināšanai plānots precizēt 36.panta otro daļu, nosakot, ka invaliditātes pensijas apmērs pēc ieturējumu veikšanas nedrīkst būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu.