Proti, lai ministrija varētu sākt praktisku darbu un izsludināt projektu iesniegumu konkursu, sākumā ir jāsagatavo tam paredzēti MK noteikumi.Līdz šim apstiprināti 76 MK noteikumi, kas aptver gandrīz 70% no pieejamā ES investīciju apjoma, FM cer, ka līdz gada beigām izdosies sasniegt 90% slieksni. Vairākkārt novērota kavēšanās ar MK noteikumiem, kā piemēru FM parlamentārais sekretārs Edgars Putra min veselības infrastruktūru, kas "aizķērusies", tāpēc ka joprojām tiek gaidīts Pasaules Bankas atzinums.Savukārt naudas apgūšana dzelzceļa infrastruktūras uzlabošanā kavējas, jo iesaistītās puses nespējot vienoties par atsevišķiem jautājumiem.FM ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) uzsver, ka ir virkne jomu, kur kavēšanās notiek tādēļ, ka "mēs vēl iekšēji Latvijā mēģinām dalīt naudu". Viņa arī atklāja, ka Eiropas Komisija nesen diezgan skarbi kritizējusi Latvijas spēju administrēt lielus projektus: "Viņi norāda, ka mēs šeit nepieņemam lēmumus laikus, atstājam maz laika projekta realizācijai. Kā iepriekšējā plānošanas periodā, kad, piemēram, transporta nozarē naudietilpīgi projekti netika realizēti tādēļ, ka laika vairs nepietika.""Pirmrindnieces" ar 100% apstiprinātiem MK noteikumiem ir Kultūras, Zemkopības un Tieslietu ministrija. Krietni sliktāk iet Finanšu ministrijai, kurai šobrīd apstiprināti vien 46% no visiem MK noteikumiem.Visu rakstu lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 18.jūlija, numurā!
Atsevišķas ministrijas čakli izmanto fondu līdzekļus, bet citu ceļā vērojami šķēršļi
Laika periodā no 2014. līdz 2020. gadam Latvijai pieejami 4,4 miljardi Eiropas Savienības (ES) fondu naudas. Lai gan joprojām novērojami atsevišķi kavēkļi naudas apguvei, Finanšu ministrija (FM) uzskata, ka milzīgu nobīžu no plāna šobrīd nav, pirmdien vēsta laikraksts Diena.Galvenais priekšnoteikums reālai projektu īstenošanas uzsākšanai ir ES fondu finansējumu regulējošie Ministru kabineta (MK) noteikumi.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.