Atbildot uz deputātu jautājumiem, Kļaviņa norādīja - Latvija savā pozīcijā vērsusi uzmanību, ka finansējumu varētu ieskaitīt 2017.gadā, taču, ja būs attiecīga situācija, to varētu izdarīt jau ātrāk, 2016.gadā. "Atbilstoši Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumam, tas ir ārpusbudžeta instruments, būs uzraudzības komiteja, arī no Turcijas. Tiks izskatīti priekšlikumi, kur novirzīt finansējumu," viņa pauda.
Kļaviņa sarunā ar aģentūru LETA arī norādīja, ka Latvijai maksājuma grafiks EK jāiesniedz līdz 21.decembrim.
Savukārt Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (Vienotība) norādīja, ka Latvijas iemaksa attiecīgajā fondā ir nozīmīga, taču proporcionāla. Viņa arī vērsa uzmanību, ka īpaša uzmanība jāpievērš kritiskajai situācijai Sīrijā. "Nerodot politisko noregulējumu, bēgļu plūsma uz kaimiņvalstīm, visticamāk, turpināsies," viņa sprieda.
Jau vēstīts, ka ES un Turcija svētdien samita gaitā Briselē vienojušās par plānu imigrācijas krīzes risināšanai, arī par trīs miljardu eiro palīdzības paketi Sīrijas bēgļiem Turcijā, pavēstīja Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.
"Mūsu vienošanās paredz skaidru plānu drīzai kārtības atjaunošanai uz mūsu kopīgās robežas. Mēs arī palielināsim mūsu palīdzību Sīrijas bēgļiem Turcijā ar jaunas trīs miljardu eiro bēgļu programmas palīdzību," ar Turcijas premjerministru Ahmetu Davutoglu kopīgā preses konferencē Briselē sacīja Tusks.
Davutoglu savukārt norādīja, ka vienošanās "piešķirs jaunu enerģiju" Turcijas sarunām par dalību ES, kurās tikpat kā nekāda virzība uz priekšu nav notikusi kopš 2005.gada.
"Neviens neko nevar garantēt Sīrijas jautājumā, mēs nezinām, kas notiks Sīrijā, bet es varu jums apsolīt, ka Turcija izpildīs visus kopīgā plāna solījumus. Mūsu mērķis ar ES ir novērst jaunus bēgļu viļņus no Sīrijas un risināt pastāvošo bēgļu krīzi," viņš sacīja.
"Šie trīs miljardi eiro tiks Turcijā iztērēti bēgļiem, tie nav Turcijai," uzsvēra premjers.
Jau ziņots, ka Latvijas valdība atbalstījusi 4,3 miljonu eiro atvēlēšanu Turcijai bēgļu jautājuma risināšanai. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Vienotība) iepriekš skaidroja, ka Latvijai vēlamāk būtu, ja šī summa tiktu maksāta 2017.gadā. Viņš norādīja, ka par to vēl jāpanāk vienošanās ar EK. Tāpat ir jāpanāk vienošanās par maksāšanas grafiku - vai šī naudas summa tiks samaksāta vienā reizē vai ik pa noteiktam laika periodam, klāstīja Kozlovskis. Latvija vēlētos, lai tiktu atbalstīts otrais variants.