Pēc Satiksmes departamenta datiem, ietekmes novērtēšana ir apgrūtināta, jo samazinājusies kopējā sabiedrības mobilitāte, kas saistīts ar darbu attālināti, samazinājies velosipēdistu un citu transportlīdzekļu daudzums, kas var pārvietoties pa velo joslām, jo pazeminājusies gaisa temperatūra un tamlīdzīgi.
Mainījušies arī atsevišķu sabiedrības grupu ikdienas paradumi par labu privātajiem transportlīdzekļiem.
Salīdzinot satiksmes intensitāti laika posmā no 11.novembra līdz 2.decembrim, kopš velo joslu iezīmēšanas krustojumu caurlaides spējas Aleksandra Čaka ielā samazinājusies par aptuveni 20%.
Avotu ielā krustojumu caurlaides spējas samazinājums ir aptuveni 5%, Krišjāņa Barona ielā - 10%, bet Pērnavas ielā - 5%.
Savukārt, runājot par kreiso pagriezienu no Marijas ielas uz Elizabetes ielu, tika norādīts, ka esošajā situācijā problēmas saskatāmas tikai rīta stundās, taču pārējā dienas laikā to neesot.
Kā informē Satiksmes departaments, sākta satiksmes intensitātes skaitīšana ārpus skartās teritorijas vietās, kur ir pieejami dati par laiku pirms Covid-19 pandēmijas, lai var izvērtēt satiksmes intensitātes kritumu pilsētā kopumā.
Kā ziņots, Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas deputāti atbalstīja eksperimentālu pagaidu velo joslu izveidi Čaka un Marijas ielā. Daži speciālisti gan uzskata, ka šāds solis būtiski palielinās sastrēgumus, kuros nāksies stāvēt arī sabiedriskajam transportam.