Neizpratni augstskolu vidū ir izsaukuši arī kritēriji, pēc kādiem tās tiks dalītas universitātēs un augstskolās. Pagājušās nedēļas vidū Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš (Saskaņa) paziņoja – tā kā plānotās izmaiņas augstskolu pārvaldību modelī pazeminās Daugavpils Universitātes statusu no universitātes uz augstskolu, studenti plāno rīkot piketu. Pašlaik IZM izstrādātā koncepcija paredz augstskolas iedalīt noteiktā tipoloģijā – universitātēs un augstskolās, kas savukārt tiktu iedalītas četrās apakšgrupās, kurās ietilptu arī mākslas augstskolas. Katram augstākās izglītības iestādes tipam ir noteikts minimālais studentu skaits, kas universitāšu gadījumā nav mazāks kā 4000 studentu.
Panikai neesot pamata
Gaidāmais iestāžu iedalījums ir visai sāpīgs tieši augstskolām ar mākslas, mūzikas un kultūras novirzienu. "Tādas jomas kā mūzika un kultūra ir ar savu izteiktu specifiku, kurā mākslinieciskā jaunrade ir centrālais elements, bet ir arī pētniecība un zinātne. Tā ir mūsu unikālā vieta un uzdevums izaudzināt speciālistus šajās jomās, kuras nekādā ziņā nav tendējamas uz kvantitāti," sarunā ar Dienu spriež Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) rektors Guntars Prānis.
IZM pārstāvis Dmitrijs Stepanovs Dienai norāda, ka mākslas, mūzikas un kultūras augstskolas iekļausies universitāšu kategorijā, tikai atšķirībā no citām universitātēm tām būs atbilstoši studiju novirzienam izstrādāti kritēriji. Augstskolu bažām par to, ka padomes sastāvu varētu veidot speciālisti un politikas veidotāji, kam nav nekāda sakara ar attiecīgās augstskolas studiju virzieniem, neesot pamata. "Padomes sastāvu veidos puse attiecīgās augstskolas personāla, un puse būs eksperti un nozaru speciālisti, kurus augstskolas pašas varēs izvēlēties," stāsta Stepanovs. IZM tādējādi vēlas panākt, lai augstskolām būtu arī skats no malas uz to, kas būtu jāuzlabo un jāpilnveido.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 20. janvāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Buda
tieši tā
Tā nu ir