Tas, kā katra augstskola uztver starptautiskos reitingus, labi redzams to atbildēs uz Dienas lūgumu raksturot savus sasniegumus. Latvijas Universitātē (LU) uzsver, ka tā ir gatava salīdzinājumam. Sabiedrība reitingus labprāt izmanto kā vienkāršotus kvalitātes rādītājus, turklāt tas ir arī instruments, lai piesaistītu ārzemju studentus. Tomēr reitingi nav pašmērķis, bet tikai viens no instrumentiem, ar kura palīdzību LU gūst atgriezenisko saiti, paskaidro LU pārstāve Sabīne Spurķe. No sasniegumiem LU atzīmē iekļūšanu divos no trim vecākajiem un pasaulē pazīstamākajiem reitingiem: QS World University Rankings (QS) un Times Higher Education. Tas LU ierindo starp 2,7% labāko pasaules augstskolu.
Šogad pirmo reizi QS reitingā iekļuvusi arī Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), apsteidzot LU. RTU Kvalitātes vadības un dokumentu pārvaldības departamenta direktors Juris Iljina Dienai norāda, ka universitātes mērķis ir būt vadošajos reitingos, bet, piemēram, trešajā ietekmīgākajā Šanhajas reitingā bez milzīgām investīcijām faktiski ir neiespējami iekļūt, jo 50% no vērtējuma ir Nobela prēmijas laureāti, kas absolvējuši universitāti vai tajā strādā.
Runājot par saviem sasniegumiem, Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) Dienai vispirms uzsver, ka rūpīgi jāizvērtē, par cik pamatotu viedokļa līderi viens vai otrs reitings uzskatāms. Tie atšķiras gan pēc kritērijiem, gan datu ieguves un interpretācijas veida. Katram reitingam ir savi mērķi, kas balstīti atšķirīgu datu atspoguļošanā, un katrs vērtē augstskolu nedaudz no cita skatpunkta. Galu galā izglītības reputācija un kvalitāte ir ļoti daudzslāņaina, uzsver RSU pārstāve Ieva Nora Gediņa. Tāpat ne visi šajā sacensībā piedalās.
Problēma ar reitingiem ir ļoti vienkāršots skatījums uz augstskolas darbības rezultātu, uzskata AIP priekšsēdētājs Jānis Vētra. Viņaprāt, pasaules populārākie reitingi, to skaitā QS, sabiedrībai vairāk sniedz fona informāciju, taču tā iedarbojas uz lēmumu pieņēmējiem un rada priekšstatu, cik it kā veiktspējīga ir augstākās izglītības sistēma un konkrētas augstskolas Latvijā.
Te ir arī politiska izšķiršanās kontekstā ar reformām augstākajā izglītībā. Arī AIP min Lietuvas piemēru, kas, par spīti daudzajiem riskiem, varētu dot rezultātu. Latvijā, lai iegūtu labāku vērtējumu lielajos reitingos, vienīgā iespēja būtu apvienot LU, RTU un RSU. Reģionālo augstskolu apvienošana tam neko nedotu, uzsver Vētra.
Visu rakstu lasiet ceturtdienas, 15. jūnija, avīzē Diena!
Kamergrauzis