Kā aģentūrai LETA pavēstīja Satiksmes ministrijā (SM), 2015.gada septembrī Latvijā tika veikta EASA standartizācijas inspekcija, kuras mērķis bija pārbaudīt, vai valstī nozīmētās kompetentās iestādes aviācijas jomā atbilst Eiropas Savienības (ES) tiesību aktu prasībām un vai tās savu darbību īsteno atbilstoši minētajām prasībām.
Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu EASA audita laikā konstatēto neatbilstību novēršanu, kā arī, lai izpildītu ES tiesību aktu un Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) noteiktās prasības.
Likumprojekts precizē civilās aviācijas uzraudzībā iesaistīto iestāžu kompetencē esošās funkcijas, tādējādi skaidri nosakot, ka Aviācijas departaments izsniedz licences gaisa pārvadājumu jomā.
Precizēts, ka Civilās aviācijas aģentūra (CAA) gan reģistrē gaisa kuģus Latvijas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā, gan veic attiecīgas izmaiņas, gan arī izslēdz gaisa kuģus no minētā reģistra.
Likums uzliek par pienākumu komersantiem, kas darbojas aviācijas nozarē vai kuru darbība ir saistīta ar aviācijas nozari, veikt iepriekšējās darbības pārbaudi saviem darbiniekiem. Tā kā CAA inspektori ir amatpersonas, kas aviācijas nozarē tieši izpilda uzraudzības funkciju, arī CAA inspektoriem jāveic iepriekšējās darbības pārbaude.
Likums arī nosaka tās personas, kuru gaisa kuģus var reģistrēt Latvijas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā. Pēdējo gadu laikā par iespēju reģistrēt gaisa kuģus reģistrā interesējas ārvalstnieki, kuriem ir terminēta uzturēšanās atļauja Latvijā. Līdz šim šādi pieteikumi nav tikuši pieņemti. Gaisa kuģu reģistrā gaisa kuģi tiek reģistrēti uz nenoteiktu laiku. Tiklīdz gaisa kuģis ir iekļauts reģistrā, tā Latvija par to uzņemas atbildību, taču ārvalstnieks valsts jurisdikcijā ir tikai tik ilgi, cik ilgi viņam ir terminētā uzturēšanās atļauja un viņš veic lidojumus valsts gaisa telpā.
"Tiklīdz ārvalstniekam vairs nav uzturēšanās atļaujas un ar reģistrā reģistrētu gaisa kuģi viņš veic lidojumus ārpus Latvijas gaisa telpas, CAA vairs nevar nodrošināt atbilstošu uzraudzību. Ņemot vērā minēto, lai izslēgtu izņēmuma gadījumus attiecībā uz gaisa kuģa reģistrāciju, ir nepieciešams papildināt likumprojektu ar tādu personu loku kā Šveices Konfederācijas pilsoņi un ārvalstnieki, kuriem ir pastāvīgā uzturēšanās atļauja Latvijā," skaidro SM.
Tāpat precizēts Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja darbības mērķis, jo atbilstoši ES tiesību aktiem un starptautisko konvenciju prasībām drošības izmeklēšanu veic tikai ar vienu nolūku - novērst nelaimes gadījumu un incidentu atkārtošanos nākotnē - un nevis tādēļ, lai noteiktu vainīgo vai liktu uzņemties atbildību.
Likumprojekts arī paredz, ka gaisa kuģa un tā atlūzu evakuāciju no aviācijas nelaimes gadījuma vietas veic gaisa kuģa ekspluatants vai tā pieaicinātas organizācijas uz gaisa kuģa ekspluatanta rēķina, ja ir saņemta Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja atļauja. Gadījumos, kad tas ir nepieciešams izmeklēšanas nolūkos, gaisa kuģa īpašnieks vai ekspluatants uz sava rēķina un bez aizkavēšanas nodrošina gaisa kuģa un tā atlūzu nogādāšanu izpētei un ekspertīzes veikšanai Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja norādītājā vietā.
Tāpat likumprojekts paredz noteikt, ka palīdzības sniegšana civilās aviācijas nelaimes gadījumā cietušajiem un viņu tuviniekiem ir nošķirta no civilās aviācijas nelaimes gadījumu izmeklēšanas.