Baku pašlaik norisinās Gruzijas, Ukrainas Azerbaidžānas un Moldovas (GUAM) un Baltijas valstu parlamentāro asambleju starptautiska konference. Uzrunājot sanāksmi, Azerbaidžānas Ārlietu ministrijas Drošības problēmu departamenta otrais sekretārs Elčins Huseinli paziņoja, ka mīklainajā Moldovas norakstītā bruņojumu pārdošanas Armēnijai darījumā iesaistīts Latvijas uzņēmums "Latspeceksports".
Huseinli pieprasīja veikt izmeklēšanu par Latvijas uzņēmuma līdzdalību ieroču pārdošanā Armēnijai, apsūdzot kaimiņvalsti par pārmērīgu bruņošanos.
Kā apstiprinājusi Moldovas Aizsardzības ministrija, valsts armija septembrī pārdevusi 60 tonnas bruņojuma kādai Latvijas kompānijai, kas reģistrēta Rīgā. Taču par bruņojuma galamērķi izskanējušas neskaidras ziņas. Nedz darījuma summa, nedz Latvijas uzņēmuma nosaukums tobrīd netika izpausts.
Bruņojums ar lidmašīnu "Il-76" no Moldovas izvests divos reisos 13.septembrī un 14.septembrī, kas veikti no Merkulešti lidostas, taču lidojumu galamērķis nav zināms.
Moldovas aizsardzības ministrs Aleksandrs Žosans pavēstījis, ka norakstītajā kravā ietilpa artilērijas un pretraķešu sistēmas.
Ministrijas pārstāvis uzsvēra, ka abu pušu noslēgtais bruņojuma pārdošanas darījums ir pilnībā likumīgs. Darījumā iegūtie naudas līdzekļi tiks ieguldīti Moldovas armijas modernizēšanai, pavēstīja ministrija.
Pēc Moldovas amatpersonu sākotnēji sniegtajām ziņām, lidmašīnas pieder kādai Armēnijas lidsabiedrībai un tās nofraktējusi Latvijas kompānija kā bruņojuma pircējs.
Taču dažas dienas vēlāk Moldovas premjerministra vietnieks Valeriju Lazers žurnālistiem pavēstīja, ka bruņojuma kravas gala saņēmējs ir Armēnija.
"Lidmašīna pieder Armēnijai. Ieroču kravu iegādājās Latvija, un, kā liecina kravas pavaddokumenti, kravas gala saņēmējs ir Armēnija," paziņoja Lazers.
Savukārt Armēnijas valdība ir paziņojusi, ka tā nav iegādājusies bruņojumu no Moldovas. "Armēnijas bruņoto spēku vajadzībām bruņojums un kara tehnika tiek iegādāta atbilstoši republikas likumdošanai un starptautiskām normām," norādīja Armēnijas Aizsardzības ministrijas preses sekretārs Davids Karepetjans.
Viņš norādīja, ka nacionālās drošības interešu dēļ detaļas par ieroču iegādi netiek izpaustas, taču "varu tikai piebilst, ka Armēnijas Republika kopš neatkarības iegūšanas nekad nav iegādājusies novecojušu bruņojumu".
Tikmēr neapmierinātību par iespējamo ieroču pārdošanu Armēnijai paudusi Azerbaidžāna, pieprasot paskaidrojumus no Moldovas.
Deviņdesmitajos gados sabrūkot Padomju Savienībai, starp Armēniju un Azerbaidžānu izcēlās asiņains karš par Azerbaidžānas teritorijā ietilpstošo Kalnu Karabahu, kurā vairums iedzīvotāju ir armēņi.
Šajā karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, un Kalnu Karabahu savā varā pārņēma Erevānas atbalstītie armēņu separātisti. Gar pamiera līniju, kas kopš 1994.gada kara šķir pretējās puses, regulāri notiek armēņu un azerbaidžāņu spēku savstarpējas sadursmes, kurās šogad krituši jau 17 karavīri.
Abas puses regulāri apsūdz viena otru pamiera līnijas pārkāpšanā. Azerbaidžāna ir draudējusi ar spēku atgūt Karabahu, ja miera sarunām nebūs apmierinošu rezultātu, bet Armēnija brīdinājusi par prettriecienu, ja Baku sāks jebkāda veida militāras darbības.
Dažādus minējumus pastiprina arī fakts, ka bruņojuma pārvešanā izmantotā lidmašīna Moldovā ieradusies no Lībijas pilsētas Bengāzī, kura līdz šim bija dumpinieku galvenais atbalsta punkts.
Lidmašīnas maršruta dēļ Moldovas medijos uzjundījuši minējumi, ka bruņojuma krava nogādāta Lībijā. Moldovas Aizsardzības ministrija ne apstiprināja, ne noliedza šos minējumus. Savukārt Moldovas premjerministrs Vlads Filats atzinis, ka par Moldovas ieroču pārdošanas darījumu un lidojumiem viņš uzzinājis no preses.
Darījuma apstākļi uzjundījušas diskusijas arī Moldovas parlamentā, opozīcijas komunistu deputātiem pieprasot no valdības paskaidrojumus par darījuma partneriem, saņēmējiem un darījuma summu. Saistībā ar neskaidro darījumu amatu jau zaudējis Moldovas armijas komandieris brigādes ģenerālis Jurijs Domeniks.