Savukārt projekta Start(IT) pārstāve Evija Goluba Dienai uzsver, ka projekta laikā, piedāvājot apgūt datoriku un programmēšanas pamatus, problēmas ar interneta pieejamību un ātrumu netika novērotas. Viņa apšauba, ka tā varētu būt masveida problēma. Turklāt daudzus materiālus var augšupielādēt. "Tas ir laika jautājums, jo nebūs tā, ka visas skolas 2020. gada 1. septembrī uzreiz sāks izmantot planšetes un internetu mācību stundās," viņa norāda.
Ar maģistrāli nepietiek
Jāpaskaidro, ka elektronisko sakaru tīkla arhitektūru veido trīs tīkla daļas – maģistrālais tīkls, atvilces maršrutēšanas jeb vidējās jūdzes tīkls un abonentlīnijas jeb pēdējā jūdze. LPS pieredze liecina, ka daļā skolu vidējais interneta pieslēguma ātrums ir ap 20 Mbps uz 50–100 galalietotājiem, kas ir absolūti nepietiekami digitāla mācību procesa nodrošināšanai, un kvalitatīvs un ātrdarbīgs interneta pieslēgums nav pieejams daudzām izglītības iestādēm.
LPS padomnieks informācijas tehnoloģiju jautājumos Guntars Krasovskis Dienai skaidro, ka 2012. gadā sāktā platjoslas interneta ieviešanas projekta Nākamās paaudzes tīkli lauku teritorijās mērķis bijis atbalstīt komersantus, lai tie varētu nodrošināt lielāku interneta pārklājumu un interneta ātrumu.
"Šobrīd nestrādā pēdējais solis. Ir uztaisīts pamattīkls, bet nav komersanta, kas sniedz pēdējās jūdzes pakalpojumu – aizvelk kabeli līdz galalietotājam," norāda Krasovskis.
Lielākajiem mobilo sakaru operatoriem neesot intereses to darīt vietās, kur lietotāju ir pārāk maz, jo ieguldījumi atmaksātos pēc daudziem gadiem, ja atmaksātos vispār. Būtu vajadzīga valsts atbalsta programma, lai finansētu pēdējās jūdzes pieslēgumus visām skolām.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 5. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
digitālais
Krējums Saldais
Ass