Fragments no intervijas Dienā:
Latvijā degvielas mazumtirdzniecībā darbojas vairāk nekā 130 uzņēmumu. Kurus uzskatāt par nopietnākajiem konkurentiem?
Draudīgākie konkurenti, protams, ir lielais trijnieks - ārzemnieki - Statoil, Neste Latvija, Lukoil Baltija R, jo spēj piedāvāt ļoti izdevīgus sadarbības nosacījumus lielākajiem transporta uzņēmumiem un citiem juridiskajiem klientiem, piemēram, ilgākus apmaksas termiņus, turklāt ir izveidojuši ļoti plašu degvielas uzpildes staciju tīklu visā valstī.
Piemēram, kāds Madonas uzņēmums var gadiem pirkt degvielu pie novadnieka - vietējā Latvijas degvielas tirgotāja -, bet tad šis uzņēmums attīstās un izvērš savu darbību, teiksim, Tukumā. Tur Madonas degvielas tirgotājam nav benzīntanka, un uzņēmums pāriet pie Statoil, Lukoil vai Neste, bet pie vietējā degvielas tirgotāja vairs neatgriežas. Šādā veidā daudzi vietējie Latvijas degvielas tirgotāji klientus un savas pozīcijas tirgū pazaudē.
Nevaru sūdzēties, ka mums būtu mazs degvielas uzpildes staciju tīkls, bet tomēr visās pilsētās mūsu degvielas uzpildes staciju nav, jo, lai uzbūvētu degvielas uzpildes staciju, vajadzīgi lieli ieguldījumi. Konkurējot ar ārvalstu kompānijām, mēs varam spēlēt vienīgi uz mūsu pircēju uz nacionālajām jūtām.
Būtisks kritērijs, kas piesaista autobraucējus kādai konkrētai degvielas uzpildes stacijai, protams, ir izdevīga cena un nepieciešamo preču klāsts. Bet arī vide un laipna apkalpošana ir ļoti svarīga. Ļoti!
Daudzi autobraucēji ievērojuši, ka, paaugstinot un arī pazeminot cenas, degvielas tirgotāji seko cits citam. Turklāt Konkurences padome šobrīd pēta, vai degvielas tirgotāju vidū neapstāv aizliegta vienošanās. Degvielas cenas tiek saskaņotas?
Konkurences padome strādā tā, kā tai ir jāstrādā. Tautai vienmēr vajag kādu vainīgo, bet es domāju, ka par cenām nevienojas. Tas, ka ir pieļauta iespēja dažām firmām iegūt pārāk lielu tirgus daļu, ir cits jautājums. Atceros, ka Konkurences padome uz Latviju bija uzaicinājusi Vācijas ekspertus, kuri teica, ja kādam uzņēmumam ir 40% no tirgus, tad jau jāuzmanās, jo tas var situāciju tirgū ļoti iespaidot.
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts Dienai atzina, ka Statoil, Neste Latvija, Lukoil Baltija R kopā aizņem vairāk nekā divas trešdaļas tirgus. Kā, jūsuprāt, valsts institūcijām būtu jāregulē tas, cik lielu vietu tirgū iekaro kāds uzņēmums?
Valsts institūcijas nevar to regulēt. Konkurences padome vienīgi varētu neatļaut veidot franšīzes. Statoil nemaz nevajag būvēt degvielas uzpildes staciju, ja var izveidot sadarbību uz franšīzes pamata un tā paplašināt savu degvielas tirgus daļu. Man pašam savulaik Alūksnē bija franšīze ar Statoil, bet sadarbību pārtraucām.
Bet mēs redzam, ka drīz pēc tam, kad degvielas cenas paaugstina Statoil, tās paaugstina arī citi degvielas tirgotāji. Ar ko tas saistīts?
Tas ir saistīts ar naftas produktu cenu pasaulē, ar pasaulē notiekošajiem procesiem.
Šajā vasarā degvielas cenas Latvijā svārstījās, bet Tuvajos Austrumos nekas ārkārtējs nenotika.
Jāņem vērā, ka mēs ne jau naftu lejam savās automašīnās, bet naftas produktus. Tāpēc cenu ietekmē arī situācija pārstrādes industrijā. Mēs iepērkam degvielu pārsvarā no Mažeiķiem, kā arī no Nestes, no Lukoil. Bet es pat mēneša sākumā nezinu, kāda līdz mēneša beigām būs cenu svārstīšanās.
Vērojams, ka Statoil degvielas cenas ir augstākas nekā Virši-A cenas. Kāds tam iemesls?
Jāatzīst, mēs arī neesam lēta kompānija. Statoil cenas ir augstākas privātpersonām, kas iebrauc degvielas uzpildes stacijās pēc benzīna vai dīzeļdegvielas, taču Statoil dod ievērojamas atlaides juridiskajiem klientiem. Tā kā viennozīmīgi apgalvot, ka Statoil ir visaugstākās cenas, es nemaz neuzņemtos.
Vai tuvākajā laikā degvielas cenas kāps vai arī kritīsies?Prognozēju, ka degviela kļūs dārgāka.
Visu interviju lasiet ceturtdienas Dienā!