Laika ziņas
Šodien
Migla
Svētdiena, 26. maijs
Varis, Eduards, Edvards, Edvarts

Magda Riekstiņa

Pārspīlētā svarīguma apziņa

Mūsu valsts ekonomikā bija tāds periods, kad tika uzskatīts, ka vienīgi privātais sektors, kas strādā konkurences apstākļos un ir spiests pielāgoties brīvajam tirgus, spēj nodrošināt kvalitatīvu sniegumu, ņemt vērā sabiedrības prasības un sekmēt Latvijas augšupeju.

Aicina bruņoties ar zināšanām

Drošības tematikai veltītajā portālā Sargs.lv ir atrodama informatīva rokasgrāmata Kā rīkoties kara gadījumā.

Dzīvei reģionos trūkst lobija

Latvijas galvaspilsētā un tās tuvumā iedzīvotāju labklājība ir augstāka un biznesa dinamika – intensīvāka nekā attālākajās pašvaldībās.

Izglītība ļauj justies drošāk

Pamazām tuvojas mācību gada noslēgums, un, kā jau parasti maijā, aktualizējas temats par to, vai ir vērts doties studēt un kāda ir augstskolas diploma vērtība darba tirgū.

Drošība, vide, tehnoloģijas

Latvijā 9. maijā tiek svinēta Eiropas diena. 1950. gadā šajā datumā Francijas toreizējais ārlietu ministrs Robērs Šūmanis nāca klajā ar deklarāciju par nāciju sadarbību, ko mūsdienās simbolizē Eiropas Parlaments (EP).

Mūsu valoda un tās prestižs

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā nesen tika spriests par atteikšanos no krievu valodas kā otrās svešvalodas vidusskolās, un kārtējo reizi atklājās, ka valodu tēma tiek uztverta ļoti saasināti. (Plašāk par to var lasīt 3. maija laikrakstā Diena un citos medijos.)

Jāstiprina sabiedrības turība

Kopš tā 4. maija, kad tika pieņemta Deklarācija par Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu, ir pagājuši 34 gadi.

No noliktavas par patvērumu?

Rīgas dome (RD) ir aicinājusi iedzīvotājus 27. aprīlī Lielās talkas laikā sakārtot ēku pagrabus droša patvēruma veidošanai.

Vairāk raugās uz Rietumiem

Latvijā aizvien populārāks kļūst viedoklis, ka nepieciešama dziļāka integrācija Eiropas Savienībā (ES), pat ja tā nes līdzi politiskās un ekonomiskās suverenitātes mazināšanos. 2019. gada pavasarī šādu viedokli atbalstīja 27% respondentu, bet šajā pavasarī jau 43%.

Brauc pie kaimiņiem

Mūsu valstī tūrisma industrija atgūstas lēnāk nekā Igaunijā.

Pasts jāinformē apsaimniekotājam

Gan Rīgā, gan citur Latvijā daudzdzīvokļu māju pastkastītes mēdz atrasties kāpņu telpā, kuras ārdurvis ir aprīkotas ar kodu. Reizēm gadās, ka šī koda nezināšana kļūst par šķērsli pasta piegādei.

Vinnēs tie, kas pielāgojas

Dažādi ekonomisko situāciju un biznesa vidi raksturojošie dati, ekspertu viedokļi, aptauju rezultāti, kā arī pieredzes stāsti atklāj, ka par veiksmes atslēgu gan uzņēmumu, gan nozaru, gan valstu līmenī aizvien vairāk kļūst prasme iet līdzi laikam un pielāgoties 2024. gada realitātei.

Pret agresivitāti sabiedrībā

Saistībā ar mediju vidē vērojamo viļņošanos uzmanības vērtas ir bažas par augsto agresijas līmeni mūsu sabiedrībā.

Lai visi ceļi vestu uz Rīgu

Vecrīga grimst klusumā, tūristus nemana, un telpas stāv tukšas. Šādu apgalvojumu šogad var dzirdēt bieži, un sevišķi aktuāls šis temats kļūst patlaban, kad Latvijā tradicionāli sākas tūrisma sezona.

Ar cieņu, bet arī nemaldinot

Nesen mūsu sabiedrības uzmanību piesaistīja Iekļaujošas valodas ceļvedis. (Par šo ceļvedi plašāka informācija meklējama vietnē Pieturzimes.lv.)

Bizness un atbildība

Valdībā šogad apstiprinātais Finanšu ministrijas izstrādātais Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2024.–2027. gadam ir aktualizējis bezskaidras naudas plašāku lietošanu ikdienā.

Turība un politiskā izvēle

Latvijā aptuveni puse iedzīvotāju, vērtējot savu finansiālo situāciju, uzskata, ka viņiem naudas pietiek pārtikai un apģērbam, taču dārgāku ilgtermiņa preču, piemēram, ledusskapja, iegāde sagādā grūtības.

Vairākums grib palikt

Neatkarīgi no tā, vai Lieldienas tiek uztvertas kā reliģiski svētki vai kā gadalaiku maiņa, šis ir pārdomu brīdis, kad prātojam arī par to, cik labi mēs jūtamies savā valstī.

Mēs vairs negribam atpalikt

Latvija atkal atpaliek no Lietuvas un Igaunijas! Tāda reakcija daudziem bija uz nesen publiskoto Apvienoto Nāciju Organizācijas Ziņojumu par pasaules laimi.

Grūtības nav aizmirstas

Pirms četriem gadiem – 2020. gada martā – viena no svarīgākajām aktualitātēm mūsu valstī bija dīkstāves pabalsti nodarbinātajiem tajās nozarēs, kuru darbību pilnībā vai daļēji apturēja Covid-19 pandēmija.

Cik valodās jūs lasāt ziņas?

Diskusijas par sabiedriskajiem medijiem krievu valodā liek aizdomāties, kādās valodās mūsu sabiedrība prot lasīt, skatīties un klausīties ziņas dažādās platformās. (Par izklaides žanru šoreiz nav runa.)

Militārā tēma būs klātesoša

Eiropas Savienībai (ES) jāpāriet uz kara ekonomikas režīmu un Eiropas Aizsardzības fonds jāpalielina vismaz līdz 100 miljardiem eiro – šādus ierosinājumus nesen sociālās saziņas vietnē Facebook pauda Eiropas Parlamenta (EP) deputāts, politologs Ivars Ijabs, kurš pārstāv liberālo strāvojumu – partiju Latvijas attīstībai un EP grupu Renew Europe.