Vidējā bruto alga mūsu valstī pērn nedaudz pārsniedza 1800 eiro mēnesī un vidējās pensijas lielums bija ap 600-700 eiro. To ļauj secināt publiski pieejamie dati. Uz šādu ienākumu fona milzīgas šķiet tās summas, ko Latvijā izmāna finanšu krāpnieki.
Pretēji nereti dzirdamajam viedoklim, ka mūsdienās cilvēkiem
interesē tikai krāsaini attēli, īsi
teksti un koši video, statistika
rāda, ka joprojām sava noturīga
niša ir arī grāmatām.
Latvijā šūnu apraides izmantošana iedzīvotāju brīdināšanai ir salīdzinoši jauna metode. Pie tās sabiedrībai vēl ir jāpierod, un tās lietošana vēl jāpilnveido valsts struktūrām un dienestiem, kas lemj par šūnu apraides izmantošanu.
Stratēģiski domājošs politiķis no populista atšķiras ar to, ka koncentrējas uz dažādu sabiedrības grupu interesēm, nevis tikai uz savu elektorātu vai uz to cilvēku loku, kuru pārstāv pats. Šāds vienkāršots, bet trāpīgs skaidrojums ir pavīdējis laiku pa laikam un var izpausties ne tikai valsts politikas, bet arī vietvaru līmenī.
Nesenie strīdi par atbalstu
aviokompānijai airBaltic
aktualizēja tēmu par to, vai
Latvijā pasažieru pārvadāšanu
un tūristu uzņemšanu var
uzskatīt par ekonomikai
svarīgām nozarēm.
Iedzīvotāju skaita izmaiņas ir tēma,
kurai tiek pievērsta liela uzmanība. Par
to, kā mainās cilvēku daudzums Latvijā
un citur pasaulē, ir vēstījis laikraksts
Diena, žurnāls Dienas Bizness un arī citi
mediji.
Pirms aptuveni astoņiem gadiem,
kad galvenā aktualitāte Latvijā
bija 13. Saeimas vēlēšanas, tobrīd
populārs politologs intervijā
SestDienai sacīja: "Agresīvai
braukšanai ar muti ir sava cena.
Tu nevari visus lamāt un pēc tam teikt: eh,
sēžamies un strādājam kopā!"
Plašas uzmanības vērts ir Valsts
policijas (VP) paziņojums, ka
pagaidām Latvijā nav tādu noziedzīgo grupējumu, kuri būtu organizēti pēc etniskās piederības, bet
nākotnē ir iespējama šādu grupējumu veidošanās.
Latvijas iedzīvotājiem ir svarīgi, lai
elektrības cenas būtiski nepieaugtu. Tā lakoniski var formulēt
mērķi, uz kādu būtu jāizvirzās
mūsu valsts enerģētikas politikai.
Saeimas vēlēšanu rezultāti mūsu sabiedrībā ir izraisījuši gan prieku, gan izbrīnu, gan sašutumu. Tomēr nav bijis tā, ka iedzīvotāju vairākumam rastos bažas, ka vēlētāju balsis ir saskaitītas nepareizi un ka tas ietekmējis to, kuri politiskie spēki guvuši uzvaru un kuri – ne. Ir bijuši politiķi, kuri cerējuši uz panākumiem un meklējuši vainīgos, ja panākumi nav gūti. Ir bijis arī pa kādam sazvērestības teoriju kultivētājam, tomēr tie bijuši atsevišķi gadījumi. Mūsu valsts šajā ziņā nav unikāla, tāpat ir bijis arī citur pasaulē.
Dažādi finansiālie samezglojumi ar lidsabiedrību airBaltic ir saistīti jau daudzus gadus. Pašreizējā aktualitāte par to, ka politiķu vidū nav vienprātības, vai piešķirt airBaltic aizdevumu, ir tikai kārtējā, lidsabiedrībai veltītā diskusija.
Digitālo risinājumu attīstība notiek tik strauji, ka reizēm normatīvais regulējums un sabiedrības redzējums netiek tai līdzi. Šopavasar par to liecina diskusija, kurā sadūrās viedokļi par internetā (blogos, sociālajos tīklos un tamlīdzīgi) ievietotā satura izmantošanu.
Latvijā uzņēmējdarbības vidi pozitīvi vērtē vairāk nekā 40% uzņēmēju, bet negatīvi – vairāk nekā 50%. To atklāj augstskolas Turība Biznesa indekss, kas tika publiskots martā un ir veidots sadarbībā ar pētījumu centru SKDS.
Viens no tematiem, kas šogad Latvijā var kļūt par politisku un ekonomisku aktualitāti, ir imigrācija. Turklāt ir jau parādījušās pazīmes, kas liecina, ka attieksme pret imigrāciju šķeļ mūsu sabiedrību.
Sākoties pavasarim, tuvojas brīvdabas pasākumu un āra kafejnīcu sezona, un kārtējo reizi saasinās jautājums par izklaides troksni. Pēdējā laikā izklaides trokšņa tēmai ir pievērsusies Satversmes tiesa un Saeima. Lietā par izklaides trokšņa regulējumu Satversmes tiesa analizē to, vai normatīvajā regulējumā ir nodrošināts līdzsvars starp iedzīvotāju tiesībām uz mierīgu vidi un izklaides nozares interesēm
Plašas diskusijas ir izraisījuši grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā. Šie grozījumi
nosaka to, ka no 1. aprīļa bezdarbnieka statusā nevarēs būt persona,
kura saņem tādus ienākumus, kas
ir valsts sociālās apdrošināšanas obligāto
iemaksu objekts.
Militārais konflikts Tuvajos
Austrumos par aktualitāti ir
padarījis jēdzienu "repatriācija". Nesen Latvija un
citas valstis veica savu
valstspiederīgo repatriāciju
no tiem reģioniem, kurus ietekmē karadarbība, kas sākās 28. februārī līdz ar ASV un
Izraēlas gaisa triecieniem Irānai.