Bergmanis: Krievijas draudi saglabājas, bet tieša iebrukuma iespējamība ir zema

Pagājušā gada septembrī valdība arī aiz slēgtām durvīm skatīja militāro draudu analīzi. Toreiz pēc valdības sēdes AM norādīja, ka tobrīd Latvijai tieša militāra iebrukuma iespējamība bija zema.Kā norādīja Bergmanis, nekas nav mainījies un drošības situācija joprojām saglabājas nopietna. Tam apliecinājums esot šovasar NATO Varšavas samitā pieņemtais lēmums uz Baltiju sūtīt starptautiskus bataljonus. To, ka militāri draudi nav nekur pazuduši, apliecina, piemēram, arī Zviedrijas, kas nav NATO valsts, plāni par iespējamo obligātā militārā dienesta atjaunošanu un karaspēka izvietošanu Gotlandes salā, norādīja ministrs.Bergmanis sacīja, ka draudi no Krievijas puses saglabājas. "Nekas nav mainījies blakus esošajā valstī gan militārās infrastruktūras izbūvē, gan aizsardzībai paredzēto līdzekļu atvēlēšanā. Tāpat šajā valstī nekas nav mainījies negaidītu militāru mācību organizēšanā un to scenārijos. Redzam, ka tās pašas darbības turpinās, tāpēc var teikt, ka mums nav pamata šobrīd pieņemt kaut kādus savādākus lēmumus, jo mēs nekādas izmaiņas šajās darbībās neredzam," uzsvēra ministrs.Pagājušā gadā AM norādīja, ka, ņemot vērā ģeopolitiskās situācijas izmaiņas, pasaulē bija pieaugusi neprognozējamība un līdz ar to arī apdraudējuma līmenis. Tobrīd varēja novērot vairākus nemilitārus hibrīdkara elementus, kas tiek vērsti pret Latviju.Starptautisko normu pārkāpšana un militāra spēka izmantošana politiskiem mērķiem, ko Krievija ir īstenojusi un īsteno Ukrainā, rada nedrošību un neprognozējamību visiem Krievijas kaimiņiem un drošībai Eiropā kopumā, iepriekš norādīja ministrijā.Militāro draudu analīze visaptveroši raugās uz aktuālajām ģeopolitikas aktualitātēm un izaicinājumiem, arī uz notikumiem Ukrainā. Latvijas atbildīgās institūcijas pastāvīgi seko līdzi notikumiem Ukrainā un analizē šī konflikta cēloņus un sekas.Militāro draudu analīzi katru gadu sagatavo AM, to izskata Nacionālās drošības padome, bet apstiprina Ministru kabinets.