Laika posmā no 2004. līdz 2022. gadam vēlme pēc bērniem, pati motivācija, griba pēc tiem ir sarukusi no vidēji trīs bērnu ģimenes ieceres uz vidēji divu bērnu ieceri, liecina Latvijas Universitātes speciālistu pētījums Laulību, dzimstības un pozitīvu bērnu – vecāku attiecību veicinošo faktoru izpēte. Bērni daudz mazākam skaitam cilvēku Latvijā nozīmē dzīves jēgu un piepildījumu.
Pētījuma statistiskā bāze
Pētījuma autores norāda, ka pētījums veikts pēc līdzīgiem principiem 2004. un 2022. gadā, turklāt visā šajā laikā Latvijas dzimstības rādītāji ir vērtējami kā kritiski zemi, gluži tāpat kā tas ir visā Eiropā.
"Tomēr, ja vērtē pēc summārā dzimstības koeficienta, kam normālai paaudžu nomaiņai būtu jābūt 2,1–2,2, tad 2004. gadā tas bija 1,29, bet 2021. gadā tas bija pieaudzis līdz 1,57," secina pētījuma autores. Proti, arī izmiršanas bezdibenī ir dziļuma atšķirības.
Tāpat bāzes datiem pieder secinājums par mātes vidējā vecuma pieaugumu. Latvijā, tāpat kā visā pasaulē, mātes vidējais vecums, kad dzimst pirmais bērns, palielinās. 2000. gadā pirmais bērns vidēji pasaulē dzima 24 gadus vecai māmiņai. 2021. gadā vidējais pasaules rādītājs ir pieaudzis līdz 27,8 gadiem, bet Latvijā pirmā jaundzimušā mātes vidējais vecums 2021. gadā bija 30,2 gadi.
Līdztekus pētījuma autores kā pozitīvu faktoru min aizvien lielāku jaundzimušo skaitu likumīgi noslēgtās laulībās. 2021. gadā 10 872 bērni jeb 62,4% no visiem jaundzimušajiem ienāca oficiāli reģistrētās ģimenēs. 2011. gadā laulībā dzimušo īpatsvars bija tikai 55,4%. Tiesa gan, bērnu bija krietni vairāk kopumā. Situācija patlaban nedaudz atgādina Eduarda Veidenbauma dzejoļa "Ej un dzenies tik pēc naudas" vārsmas, kas noslēdzas ar vārdiem: "Papriecāties tikumīgi, bērnus radīt likumīgi."
Sapņos un cerībās no trim uz diviem bērniem
Pētījumā jau pašos pamatos tiek nonivelētas iespējamās laiku atšķirības un netiek jautāts, cik cilvēks grib bērnu konkrētā situācijā, bet gan: "Cik kopā bērnu jūs vēlētos optimālos apstākļos?" Proti, atbildētājam ir jāiedomājas, ka viss ir labvēlīgi, nav enerģētiskās krīzes un kara Ukrainā vai kādu citu viņam traucējošu apstākļu, un tikai tad jāatbild uz jautājumu.
Pētījuma rezultāti rāda, ka 2022. gadā 12. klases jaunietes pat pie optimāliem dzīves apstākļiem vēlas vidēji divus bērnus. Arī studentes pērn paudušas līdzīgu nostāju. 2004. gadā atbildot uz tādu pašu jautājumu, studentes vēlējušās vidēji trīs bērnus. Līdzīga tendence ir grupā – sievietes bez bērniem. 2004. gadā optimālos apstākļos ir vēlme pēc divu vai trīs bērnu ģimenes, bet 2022. gadā – tikai pēc divu bērnu ģimenes. Sieviešu bez bērniem vidējais vecums 30 gadi. Proti, vecuma grupā no 20 līdz 30 gadiem, kad iespēja cerēt ir arī uz lielāku skaitu bērnu, Latvijas sieviešu cerības un sapņi ir mazinājušies no trim uz diviem bērniem ģimenē pie optimāliem apstākļiem.
Savukārt, runājot par ģimeņu veidošanu, kurās būtu vairāk par trim bērniem, redzams, ka gan vecāki, gan neprecējušies norāda uz papildu vajadzībām, gan dzīvojamo platību, gan transportu un citām lietām, kas būtu jāpakārto lielākam bērnu skaitam un ir grūti paveicams.
Vērtību skalas maiņa
Viena no būtiskākajām pētījuma sadaļām, kas, manuprāt, sniedz atbildes uz daudziem jautājumiem, ir vērtību maiņa. Proti, bērni vairs nav ģimenes veidošanas pamats un turpināšanās pēc būtības ir, tautiski runājot, izgājusi no modes. Proti, bērni vai turpināšanās daudz mazākam skaitam cilvēku Latvijā pieder pie dzīves jēgas vai piepildījuma jēdziena vispār.
"Salīdzinot visu pieaugušo vērtības pēc ranžējuma 2004. un 2022. gadā, abos mērījumos kā svarīgākās vērtības ir "ģimenes drošība" un "veselība". Būtiskākās izmaiņas ir notikušas vērtības "bērni un ģimene" ranžējumā. Ja 2004. gadā tā bija trešā nozīmīgākā vērtība, tad 2022. gadā tā ir noslīdējusi uz 22. vietu," secina pētījuma autores.
2022. gadā vērtība numur trīs ir "miers pasaulē", kam 2004. gadā bija daudz zemāka pozīcija. "Valsts drošība" kā vērība ir pacēlusies no 24. uz 9. vietu 2022. gadā. Proti, karadarbība Ukrainā tieši ietekmē vēlmi laist pasaulē pēcnācējus. Runājot par bērnu radīšanas motīviem 2022. gadā, vecāki daudz mazāk novērtē apgalvojumus "bērns piešķir manai dzīvei patiesu jēgu" un "bērns rada sajūtu, ka man ir īsta ģimene". Toties daudz vairāk tiek novērtēti ar drošību saistīti apgalvojumi.
Lai noskaidrotu bērnu radīšanas motīvus, aptaujās tika izmantoti 62 apgalvojumi, kurus respondenti vērtēja piecu ballu skalā.
Konkretizējot divu pieminēto apgalvojumu vēl aizvien augsto vietu uztur ģimenes ar bērniem, bet bērnus kā dzīves jēgu un ģimenes apliecinājumu vairs neredz vecāko klašu skolnieki un studējošā jaunatne. Proti, nākotnē sabiedrība būs ar citām vērtībām ģimenē.
Runājot par nedrošību, pētnieces atklāj, ka ne tikai karš Ukrainā un krīze satrauc māmiņas. Satrauc arī daudz piezemētākas lietas. Piemēram, vieta bērnudārzā un iespēja dot savai atvasei pieklājīgu izglītību. Proti, vecāki norāda uz to, ka baidās laist bērnus pasaulē, kurā viņiem netiek nodrošināti valsts pakalpojumi pietiekamā kvalitātē. Gana daudz sieviešu norāda uz to, ka arī pašas nav psiholoģiski gatavas bērnam un gribētu sagatavoties, izglītoties un meklē šo atbalstu, kas acīmredzami nav pietiekams.
Pētījuma secinājumi
Bez statistisko datu atklāsmēm, kas konstatē to, ko parāda skaitļi, pētījuma autores izceļ faktu, ka motivāciju radīt bērnus ietekmē iekšējā pārliecība vai nepieciešamība pēc tās. Proti, mūsdienās sievietes vēlas būt sagatavotas gan psiholoģiski, gan finansiāli, gan akcentējot valsts nodrošinājumu bērnudārzu un skolu lietās. Būtiski, ka secinājumos fiksēts arī fakts, ka šobrīd laulību vairāk uzskata par uzticības apliecinājumu un stabilitātes garantu, bet ne par pamatu bērnu radīšanai. 2004. gads – populārs, piemēram, ir apgalvojums "laulība ir vēlama, lai... būtu Dieva svētība". 2022. gadā līdzvērtīgi populārs ir apgalvojums "laulība ir vēlama, lai... juridiski nokārtotu īpašumu jautājumus". Proti, cilvēku prātos ir mainījusies arī izpratne par laulību, kas pašos pirmsākumos bijis juridisks līgums bērnu nodrošināšanai. Laulības uztvere vērsta vairāk uz pašu laulāto nodrošināšanu nākotnē, ja, piemēram, viens no laulātajiem nomirst. Saprotams, ka tas ir ļoti aktuāli, ja bērnu vispār nav. 2022. gadā aptuveni 10% respondentu bērnus vispār nevēlas.
Starp citu, 2022. gadā cilvēki savu materiālo situāciju vērtē labāk nekā 2004. gadā, tomēr, runājot arī par finansiālo nodrošinājumu bērnu radīšanai, prasības neizpaliek. Jo paēdušāki ir cilvēki, jo grib pārtikušākus bērnus.
Divas vērtības laika gaitā nav mainījušas savu nozīmi un palikušas galvgalī. Proti, ģimenes drošība un veselība, kas patiesībā ir vienlīdz aktuāli gan ģimenēm ar bērniem, gan bez tiem. Toties vērtību "ģimene un bērni" cilvēku prātos ir aizvietojusi vērtība "miers pasaulē" un vēl virkne citu, kas ideju par bērniem burtiski nostumj pagaldē.
Vēl ir virkne secinājumu par tēmu "vardarbība ģimenē", kas ir atsevišķa šī pētījuma sadaļa, kuru šeit neapskatīsim, lai arī nenoliedzami, ka eksistē saikne starp pagātnes pārdzīvojumiem un nākotnes cerībām.
Ieteikumi valdības politikas veidošanai, protams, ir! Gan par bērnudārzu pietiekamību, gan par informatīvo atbalstu jaunajām māmiņām, gan ģimenes centru veidošanu un daudz kā cita, tomēr, ko iesākt ar vērtību sistēmu un kā to mainīt, derīga padoma īsti nav. Ja nu vienīgi ieteikums popularizēt to, ka «ģimene ar bērniem rada prieku!».
Kāds šādai popularizēšanai praktiskā izpildījumā būtu rezultāts un vai tas būtu izmērāms atsevišķi no pārējās izglītības kopainas, ir ārkārtīgi grūti noteikt. Nav pat pārliecības, vai, nododot to kāda kampaņas organizētāja pārziņā, nebūtu pretēja efekta. Proti, cilvēki labi atpazīst kampaņas un ir zināms, kā viņi uz tām reaģē.
Vai šādu popularizēšanu iespējams implicēt izglītības programmā, kas notiktu pietiekami nemanāmi? Tas var izrādīties sarežģītāk, nekā pirmajā mirklī šķiet.
Pirmām kārtām jau tāpēc, ka šobrīd bērni nav modē un tie, kuri uzskata, ka viņus nevajag pārāk daudz, var būt pret, var nevēlēties daudzbērnu nākotni savai vienīgajai atvasei.
Fundamentāls ir jautājums par vērtībām un par ko mēs kopīgi balsojam – par izmiršanu vai tautas ataudzi, un tas būtu jānoskaidro! Gan katram, gan visiem kopā, jo bez skaidras kopējas gribas nav iespējams mainīt politikas. Top plāni un pētījumi, kuru realizēšanai nauda budžetā neparādās! Kuram tas rūp?