Bērnus skolās ēdina, kā var un prot. Speciālisti uzskata, ka noteikumi varēja būt stingrāki

Ingrīda Circene, veselības ministre: Jaunie Ministru kabineta noteikumi par izglītojamo uzturu ļauj pieejamo finansiālo resursu ietvaros nodrošināt maksimāli veselīgu ēšanu. Mēs jau varam vēlēties, lai skolēniem pusdienās būtu teļa gaļa un dārzeņu sautējums, bet jāņem vērā reālā iedzīvotāju maksātspēja. Tāpēc noteikumi paredz izglītojamajiem tādu uzturu, kurā ietverts tas, kas organismam visvairāk ir vajadzīgs, bet no skolēnu ēdienkartes tiek izslēgtas nepilnvērtīgās, tukšās kalorijas. Runājot par kontroli, vai skolēnu ēdienkartē iekļautie cīsiņi tiešām satur 70% gaļas, un visu citu produktu atbilstību, kontrole jāveic Pārtikas un veterinārajam dienestam – gluži tāpat kā vispārēja kontrole par ēdināšanu skolā, nevis skolu pārstāvjiem. Es noteikti iesaku visām skolām iesaistīties programmās Augļi skolai un Skolas piens, kā arī izglītot bērnus par veselīgu uzturu, jo zināms, ka ēšanas ieradumi cilvēkiem izveidojas bērnībā un saglabājas gadiem ilgi.

Laila Meija, uzturzinātniece: Uztura normas vērtējamas pozitīvi, jo tiek norādīti konkrēti produkti un tas, kāds to daudzums jāsaņem skolēniem. Labi, ka noteikti cukura un sāls daudzuma ierobežojumi un uzsvērts, ka nedrīkst lietot daļēji hidrogenētos taukus. Tomēr uztura normām ir trūkumi: pusdienās nedēļā paredzēts tikai 50 g ar piena olbaltumvielām bagātu produktu, tātad tikai liela karote biezpiena vai divas nelielas siera šķēles, kas nozīme 10 g dienā, un 50 g piena vai skābpiena produkta – viena glāze nedēļā, kas ir absolūti nepietiekami, jo jāuzņem trīs piena porcijas dienā. Arguments, ka bērni ēd arī mājās, nav pamatots, jo, lai organisms pilnvērtīgi izmantotu gan piena produktu olbaltumvielas, gan minerālvielas, tās jāuzņem vairākas reizes dienā. Arī dārzeņi paredzēti nepietiekamā daudzumā. Uzsvērām, ka obligāti jāiekļauj zivis vismaz reizi nedēļā, tas nav izdarīts, toties iekļauti zivju pusfabrikāti.

Sandija Salaka, Māmiņu kluba vadītāja: Māmiņas pozitīvi vērtē jaunās uztura normas, kas pietuvinātas tam, lai izglītības iestādēs bērniem nodrošinātu veselīgu uzturu. Ēdienreizes mācību iestādēs ir svarīga bērna ēdināšanas daļa. Daudziem bērniem tā arī ir un paliek vienīgā veselīgā un siltā maltīte dienā. Vecāki bieži sūdzējušies, ka nespēj pieradināt skolas vecuma bērnu ēst veselīgu uzturu tāpēc, ka viegli pieejami dažādi neveselīgi našķi, kas arī tiek plaši reklamēti, bet veselīgs dzīvesveids sabiedrībā popularizēts netiek. Noteikti nepieciešams skolas mācību priekšmetu klāstā atkal ieviest veselības mācību un veselības mācības stundās veidot bērnam izpratni, kāds uzturs un dzīvesveids ir ieteicams un pareizs.