Prezidenti ne tikai apmainījās oficiālajām pieklājības frāzēm, Karimovam solot Latvijai arī turpmāk uzbeku draudzību, bet skāra arī jutīgo Ukrainas jautājumu. Preses iespēja pēc tikšanās ar Bērziņu kļuva par pirmo reizi, kad Karimovs publiski runāja par Uzbekistānas nostāju Ukrainas jautājumā. Iepriekš par šo tēmu Taškentas bija izplatījusi vien rakstisku ārlietu resora paziņojumu.
Viņš klāstīja, ka konflikts Ukrainā izcēlies it kā negaidīti, taču patiesībā tā cēlonis ir jau iepriekš radušās ilgstošas domstarpības, kas rada pamatotu trauksmes sajūtu citviet pasaulē. Karimovs vairījās publiski lietot vārdu savienojumu "Krimas aneksija", bet gan dēvēja situāciju par "Ukrainas problēmu". Vienlaikus viņš līdzīgi kā Latvija uzsvēra, ka iestājas par Ukrainas neatkarību, suverenitāti un robežu neaizskaramību. "Vajag risināt jautājumu miermīlīgā, politiskā ceļā," sacīja uzbeku līderis, bilstot, ka tikko kā notikušas Ukrainas prezidenta vēlēšanas skaidri parādījušas, ka ukraiņi vēlas mieru un vienotu valsti.
Arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Vienotība), kurš pavada ministru vizītē, vēlāk žurnālistiem atzina, ka, apspriežot Ukrainas tematiku, abas puses bijušas vienisprātis, ka nepieciešams ievērot starptautiskās tiesības. "Abas puses bija vienisprātis, ka Ukrainas jautājums ir jārisina politiskā, sarunu ceļā. Jāmēģina izmantot to, ka Ukrainā ir leģitīmi ievēlēts prezidents," bilda ārlietu ministrs.
Papildu starptautiskajai dienas kārtībai, tostarp situācijai Afganistānā, tika spriests par divpusējo sadarbību. "Mēs ar Latviju draudzēsimies, sadarbosimies," solīja Karimovs. Arī Bērziņš uzsvēra, ka Latvijā interese par Uzbekistānu esot ļoti liela, jo valsts ir būtisks partneris Centrālāzijā. Latvija uzbeku preču tranzītam var piedāvāt savas ostas un speciālo ekonomisko zonu. Tāpat sadarbība iespējama izglītībā un zinātnē. Piemēram, jau tagad Latvijas augstskolās studē 377 uzbeku studenti, kas ir trešais lielākais ārvalstu studentu skaits mūsu valstī.
Latvijas prezidents Uzbekistānā tiek uzņemts draudzīgā atmosfērā. Līdzīgi kā citviet reģionā arī šeit Latvijas delegāciju ceļā no lidostas uz dažādām vizītes tikšanos reižu vietām pavada ceļa malās izvietoti Latvijas un Uzbekistānas karogi un plakāti, kas vēsta par valstu draudzību. "Lai stiprinās Latvijas un Uzbekistānas sadraudzība un draudzība," vēsta viens no plakātiem. Prezidenti tikšanās reizē arī apmainījušies dāvanām – Bērziņš Karimovam dāvinājis dzintaru, bet Karimovs Bērziņam – tējas servīzi. Par to, ka Latvijas amatpersonas iecienījušas uzbeku pasniegtās dāvanas, liecina fakts, ka pēc demisijas viena no dāvanām, ko izpirka Valdis Dombrovskis (Vienotība), bija tieši Karimova dāvinātā monētu kolekcija.
Valsts prezidents iepriekš izpelnījies kritiku, ka ir salīdzinoši biežs viesis Centrālāzijas valstīs, kuras gluži nav demokrātijas etaloni. Ārlietu ministrs Rinkēvičs žurnālistiem sacīja, ka visās reģiona valstīs sarunās ar līderiem netiek apieti arī šie jautājumi. "Bieži vien deklaratīva preses relīžu stila politika – atbraucām, izstāstījām, pieprasījām, uzspiedām – nestrādā. Šos jautājumus var risināt ar tiešām nopietnas diplomātijas palīdzību, un soli pa solim, jo sabiedrības atšķiras. Visas valstis vienā rītā nevar pamosties vienādā izpratnē par to, kas ir liberālā demokrātija," skaidroja ministrs. Turklāt tieši Uzbekistāna izpelnījās ministra uzslavu par darbu, kas šeit veikts dzimumlīdztiesības un sieviešu tiesību jautājumos.