Jau pērn ar domes lēmumu tika pieņemts, ka Madonas novada pašvaldības teritorijā esošajās skolās brīvpusdienas tiks nodrošinātas visiem skolēniem līdz pat vidusskolas beigām. Izņēmums šajā gadījumā nav arī vakarskolas. Madonas novada pašvaldības Izglītības nodaļas pārstāve Vivita Vecozola Dienai paskaidroja, ka ideja nākusi no domes priekšsēdētāja puses. Tas devis arī rezultātus - novadā atgriezušies bērni, kas mācījās pierobežu novadu skolās, kā arī pieaudzis skolēnu skaits no blakus novadiem, kuri tagad izvēlas Madonas skolas. Līdzīgs mērķis ir arī Līvānu novada domei, tāpēc šogad pieņemts lēmums par brīvpusdienām visu klašu skolēniem, Dienai pastāstīja Līvānu novada domes pārstāve Indra Upeniece. Viņa gan atzīmēja, ka par rezultātiem vēl grūti spiest, jo sistēma sākusi strādāt vien no šā gada februāra. Iepriekš brīvpusdienas bijušas līdz 9. klasei un tikai pašvaldības teritorijā deklarētiem bērniem, bet tagad arī tiem, kuri mācīties brauks no blakus novadiem. Galvenais mērķis gan neesot lielāks audzēkņu skaits skolās, bet atbalsts ģimenēm ar bērniem.
Lai gan sistēma skolās ir dažāda, brīvpusdienas obligāti saņem 1. un 2. klases skolēni, jo to nodrošina valsts. Patlaban notiek diskusija par to, vai ar valsts atbalstu brīvpusdienas vajadzētu nodrošināt arī 3. klases skolēniem. Kā Dienai paskaidroja IZM, noteikumu projekts ir izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē, bet tas vēl jāapstiprina valdībai. Pašvaldības gan ar šo lēmumu jau rēķinās. Piemēram, Bauskā pieņemts lēmums brīvpusdienas no septembra nodrošināt visiem no 4. līdz 9. klasei. Tomēr Bauskas novada Izglītības nodaļas vadītājs Ģirts Bernauts nav pārliecināts par valdības pozitīvu lēmumu, tāpēc jau tagad uztraucas par to, ka būs nepieciešams rast līdzekļus arī 3. klašu skolēnu atbalstam. Arī ministrijā Dienai nevarēja apliecināt, ka noteikumi tiks apstiprināti.
Brīvpusdienas gan nav vienīgais veids, kā piesaistīt skolēnus konkrētai pašvaldībai. 70 eiro 1. klases skolēniem un 140 eiro 10. klases skolēniem - šādus vienreizējus pabalstus saņem ikviens attiecīgo klašu skolēns, kurš izvēlas mācīties Pļaviņu novada ģimnāzijā. Pļaviņu novada domes pārstāvis Jānis Peņģerots Dienai paskaidroja, ka tas bija skolas vadības lēmums, kuru dome apstiprināja. Pašvaldībai tas esot izdevīgi, jo izdodas piesaistīt vairāk skolēnu, tomēr precīzi pētījumi par to nav veikti.
Visu Annas Bērziņas rakstu lasiet ceturtdienas, 10. jūlija, laikrakstā Diena!