Šī vakcīna pašlaik tiek piedāvāta tikai balsta vakcinācijai jeb otrajai devai cilvēkiem, kas to jau iepriekš ir saņēmuši, un tas tiek darīts ar piegādēm saistīto neskaidrību dēļ. Patlaban papildu šīs vakcīnas pasūtījumi nav plānoti, taču Latvija rēķinās, ka saņems šogad plānotās piegādes. Ja tomēr uzņēmums pievils, var veidoties situācija, ka pēc 14. jūnija otrajām devām nepietiks, tas skars nepilnus 16 000 cilvēku. Tādā gadījumā Latvijai ir divas versijas – lūgt vakcīnas citām valstīm vai potēt cita ražotāja vakcīnu.
Taupa otrajām devām
Nacionālā veselības dienesta Vakcinācijas projekta nodaļas pārstāve Ieva Stūre Dienai stāsta, ka noliktavā šobrīd ir 43 800 AstraZeneca vakcīnu devu, kas visas tiek taupītas otrajām devām. Savukārt vakcinācijas kabinetos atrodas aptuveni 20 000 devu, papildus noliktavā esošajam apjomam 21. maijā Latvija saņems vēl 9600 AstraZeneca vakcīnas devu.
"Ņemot vērā patlaban noliktavā un vakcinācijas kabinetos esošo vakcīnu daudzumu un piektdien gaidāmo AstraZeneca vakcīnu piegādi, secinām, ka vismaz līdz 14. jūnijam vakcīnu pietiks. Tas aprēķināts saskaņā ar plānoto vakcinācijas kalendāru, kad un cik cilvēku ir saņēmuši potes pirmo devu, attiecīgi pēc 12 nedēļām šiem cilvēkiem jāsaņem otrā deva," skaidro Stūre. Jānorāda, ka daļai cilvēku vakcinācijas pakalpojumu sniedzēji otrās vakcīnas saņemšanas laiku noteikuši pēc astoņām nedēļām, jo Imunizācijas valsts padomes rekomendācija otro devu saņemt tuvāk 12. nedēļai parādījās tikai vēlāk. Uz to NVD vakcinācijas projekta nodaļas pārstāve piebilst: "Aprēķinot gaidāmo nepieciešamo vakcīnu daudzumu, ņēmām vērā arī to, kādi ir līdzšinējie vakcīnu pasūtījumi no vakcinācijas pakalpojumu sniedzējiem, kas šobrīd sakrīt ar mūsu aprēķiniem."
Pēc 14. jūnija otrajām devām vēl nepieciešams ap 16 000 AstraZeneca vakcīnas devu. Imunitāte pret Covid-19 izraisošo vīrusu pēc dažādu vakcīnu saņemšanas iestājas atšķirīgā laikā. Zāļu valsts aģentūra informējusi, ka intervālu starp pirmo un otro devu var pagarināt tikai tādos gadījumos, ja rodas pamatoti medicīniski vai epidemioloģiski iemesli, kāpēc persona savlaicīgi nevar saņemt vakcīnas otro devu, taču situāciju arvien vairāk iespaido arī citi apstākļi.
Citi varianti
Šobrīd gan neesot pamata domāt, ka vairs nebūs nekādu piegāžu no AstraZeneca, kas līdz šim ir bijušas regulāras, un vakcīnas ir tikušas piegādātas reizi vienā divās nedēļās. Stūre stāsta, ka sākotnēji uzņēmums solījis otrajā ceturksnī kopumā piegādāt 294 357 vakcīnas devas, no kurām kopš aprīļa sākuma ir atvestas 100 800. Viņa atzīst, ka papildu drošībai šobrīd tiek apsvērti citi iespējamie risinājumu veidi, piemēram, vakcinēt ar cita ražotāja vakcīnu vai tās iegādāties valstīs, kur vakcīnu pietiek. "Tomēr uzsvēršu vēlreiz – šobrīd nav pamata domāt, ka vairāk nebūs piegāžu no AstraZeneca," mierina Stūre.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts (A/P) iepriekš gan atzinis, ka ar piegādēm tomēr ir zināmas neskaidrības, un pat pieļāvis, ka ārkārtas situācijā vakcinācijas kurss tiks pabeigts ar citu piemērotu vakcīnu atbilstoši zinātnieku ieteikumiem. Tāpēc rodas jautājums, kas vēl tiek darīts, ja notiks sliktākais scenārijs. NVD Vakcinācijas projekta nodaļas pārstāve Stūre apliecina, ka pagaidām konkrētas sarunas ne ar vienu valsti, kas būtu gatava dalīties ar AstraZeneca vakcīnām, nav sāktas. "Vispirms tiks uzklausīts Imunizācijas valsts padomes viedoklis par to, kā rīkoties gadījumā, ja nav AstraZeneca vakcīnu otrajām devām, vai, piemēram, var sākt vakcinēt ar cita ražotāja vakcīnu," viņa piebilst.
Atliek secināt, ka Veselības ministrijā nav plāna, ko darīt, vien paļaušanās uz AstraZeneca solītajām piegādēm un atbildības pārnešana uz citām institūcijām.
Trūkst datu
Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska Dienai jau iepriekš skaidrojusi, ka dažādu ražotāju vakcīnu jaukšanai patlaban nav zinātnisku pierādījumu un kopumā tā nav atbalstāma. Arī aģentūrai LETA Zavadska norādījusi uz datu trūkumu par to, kāda būtu vakcīnu efektivitāte un ierosinātā imūnā atbilde gadījumā, ja personas vakcinācijas ciklā tiktu izmantotas dažādu ražotāju vakcīnas, piemēram, saņemot AstraZeneca kā pirmo devu un Pfizer/BioNtech kā balsta vakcīnu.
Vakcīnu jaukšana apzināti pētniecības nolūkos notiek Lielbritānijā, lai varētu sniegt tālākās rekomendācijas un zinātniskos pierādījumus, taču pētījumi vēl nav noslēgušies. Savukārt Vācijā un Francijā jau dota atļauja jaukt dažādu ražotāju vakcīnas. Tomēr Latvijas Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja uzsver, ka nav pietiekamu datu par šādā veidā vakcinētu cilvēku aizsardzību pret Covid-19 un kā šāda vakcinācija iedarbojas uz jebkuras formas Covid-19 infekciju, kā arī uz asimptomātiskajām slimības formām. Mūsu valsts ekspertu ieteikumi esot balstīti uz līdz šim zinātniski pierādītas vakcīnu shēmas pamata.
Aicina nepārcelt laiku
Savukārt vakcinācijas pakalpojuma sniedzēji aicina iedzīvotājus savlaicīgi rēķināties ar otrās vakcīnas saņemšanas vietu un laiku un nepārcelt otrās vakcīnas saņemšanas datumu. Izmaiņas būtu pieļaujamas tikai izņēmuma gadījumos: slimība, pašizolācijas vai karantīnas prasību ievērošana vai neplānots darba komandējums.
Abas vakcīnas iedzīvotājs saņem vienā vakcinācijas vietā, un, jau saņemot vakcīnas pirmo devu, iedzīvotājam būtu jāpārliecinās, ka uz kartītes skaidri norādīts otrās vakcinācijas reizes datums un laiks. Ja otrās vakcinācijas reizes laiks nav norādīts, vakcinācijas pakalpojuma sniedzējs sazināsies ar iedzīvotāju vismaz divas dienas pirms otrās vakcīnas saņemšanas, norādot datumu un laiku. Izmaiņu gadījumā iedzīvotājam vispirms būtu jāsazinās ar savu pakalpojuma sniedzēju un jālūdz pārcelt otrās vakcīnas saņemšanas reizi. Ja izmaiņas nav iespējamas, iedzīvotājs var sazināties ar kādu no liela mēroga centriem, kas piedāvā organizēt otrās vakcīnas saņemšanu atbilstoši sava kalendāra iespējām.