Bez reemigrācijas plāna ēnas

Šogad tādi ir septiņi, un viņi visi pēc savas iniciatīvas patlaban strādā pie alternatīva programmas turpinājuma, lai darbu valsts pārvaldē padarītu pievilcīgāku, ceturtdien vēsta laikraksts Diena. "Veiksmes stāsts reemigrācijā" - vēsta Dienas iepriekšējās publikācijas virsraksts par šo tēmu. Pagājušā gada nogalē Diena rakstīja, ka programmas ietvaros uz Latviju izdevies atvilināt piecus Latvijas gudros prātus. Turklāt šie jaunieši bija gatavi valsts pārvaldē strādāt arī turpmāk. Tajā brīdī noritēja nākamā atlase, un šogad darbu ieguva vēl septiņi interesenti.Arī tagad, kad jau zināms, ka programmu neturpinās, Valsts kanceleja (VK) paliek pie sava - tas ir bijis mazais veiksmes stāsts un ideja ir attaisnojusies. VK Valsts pārvaldes politikas departamenta pārstāve Baiba Medvecka Dienai norāda, ka kopumā programmas ietvaros Latvijā atgriezušies 13 jaunieši, kuri, visticamāk, arī paliks te strādāt. Turklāt valsts iestādes ieguva ļoti kompetentus ekspertus, kas lielā mērā jau bija sagatavoti, ar analītisku, stratēģisku domāšanu, un viņu apmācībā nevajadzēja investēt tik lielus līdzekļus, kā tas būtu citos gadījumos. Viņi jau devuši ieguldījumu, pildot savus darba pienākumus. To visu ņemot vērā, nevarot teikt, ka programma būtu izmaksājusi dārgi, lai gan vidēji uz vienu cilvēku gadā ieguldīti 10 000 eiro.Medvecka stāsta, ka EM veiktajā aptaujā, noskaidrojot, kuras aktivitātes no reemigrācijas plānā ietvertajām ir vērts turpināt, šī bijusi viena no programmām, ko ieteikusi VK. Viņai gan nav zināms, kāds lēmums pieņemts. Lai programmu ar nelielām izmaiņām varētu turpināt, finansējums lūgts līdz ar jaunajām politikas iniciatīvām, bet valdība izšķīrusies par citām prioritātēm, galvenokārt veselību un izglītību.Pērn decembrī visi programmā iesaistītie jaunieši bija gatavi darbu valsts pārvaldē turpināt, arī programmai noslēdzoties, taču šobrīd zināms, ka to dara tikai trīs. Pārējie atraduši darbu privātajā sektorā. Jāpiebilst, ka, programmu sākot, bija šaubas, vai "atvilinātie" speciālisti vēlēsies turpināt strādāt piedāvātajās darbavietās, kad nosacījumi būs tādi paši kā citiem un alga vairs nebūs 1000 eiro mēnesī. Medvecka gan uzsver, ka svarīgi ir tas, ka jaunieši palikuši Latvijā.Jaunieši patlaban strādā pie alternatīva projekta, kas savā ziņā varētu būt turpinājums jau īstenotajai programmai, šoreiz gan koncentrējoties arī uz Latvijā dzīvojošajiem. Agnese Lāce ir viena no viņiem. Programmas ietvaros viņa šogad ieguvusi darbu Sabiedrības integrācijas fondā un turpina specializēties migrācijas un integrācijas jautājumos Amsterdamas Universitātē Nīderlandē un Koča Universitātē Turcijā doktorantūrā. Dienai viņa apliecina, ka paliks Latvijā.Jaunajā programmas variantā jaunieši domājuši par trim virzieniem. Pirmkārt, tās būtu interaktīvas mācības Valsts administrācijas skolā, runājot par to, kāds ir darbs valsts pārvaldē. Otrkārt - prakses vietas studentiem, kuri studē politikas, tiesību zinātnes, Eiropas studijas un citas programmas. Agnese piebilst, ka līdz šim prakse šajās studijās praktiski nav bijusi un arī augstskolas liekas ieinteresētas. Trešā lieta būtu mentoru programma, kurā katram jaunietim, kas sāk strādāt valsts pārvaldē, nodrošinātu savu mentoru, tādējādi palīdzot iestrādāties. Vienlaikus tiks runāts par valsts pārvaldes tēlu, jo pašlaik priekšstats par to ir kā par nedraudzīgu vidi. Protams, situācija dažādās vietās atšķiras, un ir iestādes, kurās jauno speciālistu ir vairāk, tomēr kopumā ir nepieciešami uzlabojumi, uzskata programmas dalībnieki.Visu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 22.septembra, numurā!