Portāls vēsta, ka pie dzīvokļa tajā pašā namā ar dažu nedēļu starpību tāpat par "sviestmaizi" ticis kāds ar A.Lāci saistīts uzņēmējs.
Rīgas namu birojs Smilšu ielā 14 atradies jau sākot no 1990. gada. Šī nama 5. dzīvokli, kas atrodas virs pašvaldības uzņēmuma biroja, kā savu dzīvesvietu A.Lācis publiskos reģistros norādījis jau vairāk nekā 10 gadus. Pietiek.com informē, ka pirkuma līgums starp A.Lāci un pašvaldības dzīvokļu privatizācijas komisiju noslēgts tikai 2007. gada 31. oktobrī. Pirkuma maksa par dzīvokli tobrīd noteikta 6 456,24 lati jeb 230,58 sertifikāti, nosakot, ka apmaksa par pirkumu veicama 100% sertifikātos. Jau tobrīd, kā rāda Zemesgrāmatas dati, šī dzīvokļa kadastrālā vērtība bijusi 146 162 lati, tātad pārdesmit reižu lielāka par tā noteikto privatizācijas cenu, ziņo portāls.
Kā rāda pietiek.com rīcībā esošie dokumenti, Rīgas pilsētas valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijas 1997. gada 10. decembrī pieņēmusi lēmumu nodot īpašumā šo dzīvokli līdz dzīvojamās mājas privatizācijai. Lēmums balstīts mēnesi iepriekš no A.Lāča saņemtā iesniegumā. Dažas nedēļas iepriekš – 24. oktobrī – A.Lācis bija parakstījis dzīvojamās telpas īres līgumu, tomēr tikai 2006. gada 14. novembrī ar Rīgas domes lēmumu uzsākta nama Rīgā Smilšu ielā 14 privatizācija.
Saskaņā ar A.Lāča versiju fakts, ka viņš par 230 sertifikātiem nekustamā īpašuma tirdzniecības buma pašā karstumā ticis pie plaša dzīvokļa Vecrīgā, esot skaidrojams ar sakritību, vēsta pietiek.com. 90. gadu vidū denacionalizētā namā, kurā viņš dzīvojis līdz tam, sācies kapitālais remonts un pašvaldība viņam piedāvājusi vairākus variantus, kurp pārcelties. Viens no piedāvātajiem variantiem bijis Smilšu ielas 14. nams, kurā izvietots A.Lāča vadītā pašvaldības uzņēmuma Rīgas nami birojs. "Tā kā es tur strādāju, protams, ka zināju par tukšu dzīvokli," pietiek.com atzīst A.Lācis, bet dienesta stāvokļa izmantošanu noliedz, uzsvērdams, ka pats neviena lēmuma pieņemšanā par šo īpašumu nav bijis iesaistīts. Arī pārējie dzīvokļi, kurus viņam piedāvājusi Rīgas dome, bijuši izvietoti pilsētas centrā – Brīvības ielā un Ernesta Birznieka-Upīša ielā, uzsver A.Lācis. Dzīvokli viņš esot remontējis par saviem līdzekļiem, pašvaldības nauda tur neesot ieguldīta, informē portāls.
Par sakritību A.Lācis dēvē arī faktu, ka pie diviem citiem dzīvokļiem šajā namā uz tik pat izdevīgiem nosacījumiem ticis kāds Pēteris Pauls Andrejs Igenbergs, kurš, kā rāda Lursoft datubāze, bijis biznesa partneris ar A.Lāci saistītam uzņēmējam Vilim Pekstiņam. Kā rāda pietiek.com rīcībā esošie dokumenti, A.Igenbergs 2007. gada oktobrī, praktiski vienlaikus ar A.Lāci, ieguvis īpašumtiesības uz 125,9 kvadrātmetru plašu dzīvokli Nr.6 Smilšu ielā 14. Pirkuma maksa par dzīvokli bijusi 7470,40 jeb 266,80 sertifikāti. Tāpat kā A.Lācim arī Igenbergam apmaksa par pirkumu noteikta 100% sertifikātos. Pēc zemesgrāmatas datiem īpašuma kadastrālā vērtība tobrīd bijusi teju desmit reižu lielāka – 63 983 lati. Tajā pašā 2007. gada oktobrī Igenbergs savā īpašumā ieguvis vēl otru dzīvokli šajā namā. Par 8 083 latiem viņš privatizējis 115 kvadrātmetru lielu dzīvokli, kura kadastrālā vērtība tobrīd bijusi 58 445 lati. Arī šis darījums noticis, kā maksājuma līdzekli izmantojot privatizācijas sertifikātus, ziņo portāls.
Pietiek.com rīcībā esošie dokumenti rāda, ka visi ar šo dzīvokļu privatizāciju saistītie iesniegumi un lēmumi ar nelielu laika nobīdi tikuši pieņemti teju vienlaikus ar A.Lāča dzīvokļa privatizācijas procesu. Tomēr A.Lācis pietiek.com uzsver, ka ar A.Igenbergu nav pazīstams, arī viņa un savam biznesa partnerim V.Pekstiņam par Smilšu ielas 14 brīvajiem dzīvokļiem neesot stāstījis un notikušais ir tikai sakritība "tik mazā pilsētā kā Rīga".
Lursoft datubāzes informācija liecina, ka laika posmā no 1999. līdz 2005. gadam A.Igenbergs bijis amatpersona Latvijas-Lihtenšteinas kopuzņēmumā Riga Investment, kura ģenerāldirektors tobrīd bijis V.Pekstiņš. Šobrīd V.Pekstiņš ir valdes loceklis A.Lāča dibinātajā SIA Būvprocesu vadības aģentūra. Savukārt viņa dēls Lauris Pekstiņš ir šīs firmas līdzīpašnieks. A.Lācis pietiek.com uzsver, ka neko par saviem kaimiņiem nezina, tādēļ nevarot atbildēt, kurš dzīvo Smilšu ielas 14. nama dzīvokļos Nr. 6 un 8 – A.Igenbergs vai V.Pekstiņš.
Par SIA Rīgas nami direktoru A.Lācis kļuva 1993. gada 8. janvārī, liecina Lursoft dati. No 2002. gada 11. aprīļa līdz 2010. gada jūlijam A.Lācis bija Rīgas namu valdes priekšsēdētājs, bet bija spiests aiziet pēc konflikta ar toreizējo Rīgas vicemēru Aināru Šleseru.
Pašvaldības uzņēmumu Rīgas nami A.Lācis vadīja kopš 1993. gada, sākotnēji būdams direktors, pēc tam – valdes priekšsēdētājs.