Bizness novados. Nekaitētu nedaudz protekcionisma

Mācīja tūkstoti Īpašumā viens dators, štatā — pieci darbinieki — tāds bija Bauskas pirmās datorfirmas SIA Iveta sākuma kapitāls, sākot darbu 1994.gadā. Biznesa prioritāte numur viens — mācības. Tolaik skolās un iestādēs datori bija retums (mājās — pavisam eksotika), tāpēc uz kursiem "nāca visi". "Princips bija tāds," stāsta I.Pētersons, "ka, beidzot datorkursus, parādījās vēlme iegādāties datoru", tāpēc uzņēmums aizsāka nākamo biznesa virzienu — datortehnikas tirdzniecību un remontu. Vēlāk šie virzieni kļuvuši par svarīgākiem, savukārt mācības vairs netiek regulāri praktizētas, jo pieaugušie lietotāji lielākoties jau ir zinoši vai iemācījušies paši, jauniešu izglītošanas funkciju uzņēmusies skola, bet pensionāru — pašvaldība. Tāpēc pēc sešu gadu darba un vairāk nekā 1000 izglītotiem cilvēkiem 2000.gadā Iveta no mācīšanas atteicās. Arī tirdzniecībā situācija mainījās — specializēto datorveikalu aktualitāti mazināja internetveikalu ienākšana ar zemākām cenām, kā arī tas, ka datortehniku sākuši tirgot pat lielveikalos, saka I.Pētersons. Tāpēc tagad uzņēmuma galvenais peļņas avots ir serviss pašvaldību un biznesa klientu tehnikai. Lielākie SIA Iveta projekti — datorklases vairākās Bauskas skolās un pilsētas domes lokālais tīkls. Tagad uzņēmums piedāvā servisu arī kopētājiem un videonovērošanas iekārtām. Tirgum attīstoties, radās arī konkurence — "kā pārkāpām pāri pusei tirgus, te sāka ienākt citas firmas" — tagad Bauskā ar Ivetu konkurē apmēram sešas datorfirmas. Patlaban, pēc I.Pētersona aplēsēm, SIA Iveta tirgus daļa servisa segmentā Bauskas apkaimē ir 30—40%, un tā ir stabila jau vairākus gadus. Iepriekš, kad tirgus ik gadu strauji auga, tai palielināties neļāva arvien pieaugošā konkurence, tagad tirgus vairs neaug un galvenais ir iegūto noturēt, atzīst I.Pētersons. Viņa uzņēmumam jākonkurē gan ar vietējiem, gan rīdziniekiem, gan ārzemju firmām. Lai vismaz dažus rīdziniekus no konkurentiem padarītu par sadarbības partneriem, Iveta kļuvusi par oficiālu Tildes programmu izplatītāju un Lattelecom tirdzniecības partneri.Uzbrūk lietuvieši un igauņi 2008.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo, SIA Iveta apgrozījums krities par 11% — "tīri krīzes, pirktspējas krituma rezultātā", skaidro I.Pētersons: kredītu un līzingu devējiem kļūstot piesardzīgākiem, strauji samazinājies naudas daudzums tirgū — "ja agrāk pieciem iedeva naudu un vienam atteica, tad tagad ir otrādi". Tāpēc uzņēmējs ir pārliecināts, ka nelieliem reģionālajiem uzņēmējiem krīzes laikā izšķirošie būs nevis privātie vai biznesa klienti, bet valsts un pašvaldību pasūtījumi (patlaban šādu klientu SIA Iveta ir apmēram 50%), tāpēc, viņaprāt, par labu biznesam reģionos nāktu arvien lielāka iestāžu rīkoto konkursu nosacījumu vienkāršošana. Viņaprāt, korupcija pašvaldībās, kur lielākoties neapgrozās miljoni un domnieki ir labi pazīstami vēlētājiem, ir drīzāk pieņēmums, nevis reāls drauds. Pēc I.Pētersona pārliecības, vietējām iestādēm nenāktu par ļaunu arī neliela deva protekcionisma, dodot priekšroku vietējiem uzņēmējiem. Bauskā, piemēram, vietējās datorfirmas nereti ar lētiem piedāvājumiem izkonkurē lietuvieši un igauņi. Arī pašam I.Pētersonam bijuši plāni Lietuvas tirgus iekarošanā, taču no tiem nācās atteikties, lai koncentrētu resursus un noturētu pozīcijas pašā Bauskā. Viegli tikai no malas Pašam I.Pētersonam darbošanās datortehnikas biznesā šķiet pašsaprotama — skaitļojamās mašīnas ir viņa, Rīgas Politehniskā institūta (tagad Rīgas Tehniskās universitātes) beidzēja, inženiera sistēmtehniķa specialitāte. 90.gadu vidū viņš domājis arī par mobilo telefonu un fototehnikas tirgošanu, taču īstajā brīdī nav atradušies speciālisti, ko piesaistīt. Tagad uzņēmējs labprāt piedāvātu arī interneta pakalpojumus, taču tas mazam uzņēmumam reģionos ir grūti paveicams lielo investīciju dēļ. "Lielie monstri mazās firmiņas ļoti ātri noēd, tas ir tikai lielajiem spēlētājiem," par neīstenojamajiem projektiem stāsta uzņēmējs. I.Pētersons uzsver — lai gan šis bizness no malas izskatās vienkāršs un viegli īstenojams, patiesībā tas nozīmē darbošanos strauji mainīgā jomā, ko nosaka tehnikas progress, un tātad arī lielus ieguldījumus darbinieku izglītošanā. SIA Iveta savu (patlaban deviņu) darbinieku izglītošanai kursos un semināros gadā tērē apmēram 1000 latu.