Brokas advokāti kategoriski noliedz politiķes saistību ar iespējamo kukuļošanu

Šodien notikušajā preses konferencē Brokas aizstāvis Rinalds Bušs uzsvēra, ka Broka nekad nav prasījusi vai saņēmusi jebkāda veida kukuli no SIA Skonto būve līdzīpašniekiem Gunta Rāvja un Ivara Millera. Aizstāvis arī kategoriski noliedza, ka KNAB sāktais kriminālprocess būtu saistīts ar LU Rakstu mājas būvniecību.

Pati Broka uzsvēra, ka 2017.gada 20.maijā, kad tika veikts medijos apspriestais ziedojums Latvijas Biatlona federācijai (LBF), viņa ieņēmusi LU Rektora biroja vadītāja amatu un nav bijusi LU Akadēmiskā centra attīstības iepirkuma komisijas locekle, jo tāda komisija vēl neesot bijusi izveidota. No Brokas sacītā izriet, ka 2017.gada 19.jūlijā ar Eiropas Investīciju banku (EIB) tika parakstīts līgums par 30 000 000 eiro finansējumu LU Akadēmiskā centra otrā posma attīstībai Torņkalnā. Attiecīgi tikai 2017.gada 30.oktobrī izveidota iepirkuma komisija un sākts darbs pie iepirkuma nolikuma izstrādes.

Politiķe arī atzina, ka KNAB veiktajās procesuālajās darbībās viņai tika izņemts mobilais telefons, taču viņas aizstāvji nekomentēja, vai izņemti arī citi datu nesēji un dokumenti.

Broka savā paziņojumā skaidroja, ka fakts, ka biedrības-federācijas valdē ir valsts amatpersona un biedrība pieņem ziedojumus statūtos noteiktu mērķu sasniegšanai, nevar veidot noziedzīga nodarījuma sastāvu par kukuļņemšanu. Viņa arī uzsvēra, ka par savu darbu, vadot LBF, nav saņēmusi nekādu atalgojumu.

Politiķes advokāts Jānis Zelmenis arī norādīja, ka LBF plāno veikt grāmatvedības revīziju par laika posmu no 2016. līdz 2018.gadam, kuras laikā, cita starpā tiks izpētīti arī federācijas saņemtie ziedojumi.

Kā ziņots, KNAB pirmdien Broku, kā arī Rāvi un Milleru aizturēja kriminālprocesā par 20 000 eiro kukuli. Trešdien visi trīs tika atbrīvoti, nosakot viņiem ar brīvības atņemšanu nesaistītus drošības līdzekļus.

KNAB iepriekš paziņoja, ka birojs ir ieguvis ziņas, kas liecina, ka kāda valsts amatpersona, būdama iepirkumu komisijas priekšsēdētāja vietniece, iespējams, darbojusies konkrētu uzņēmēju interesēs. Procesa virzītāja rīcībā esošie fakti dod pamatu uzskatīt, ka valsts amatpersona, iepriekš vienojoties, pieņēmusi uzņēmēju kukuļa piedāvājumu, kukuli noformējot kā ziedojumu kādai biedrībai. Iespējamā kukuļa summa neesot mazāka par 20 000 eiro. Aģentūrai LETA zināms, ka KNAB redzeslokā nonācis ziedojums Brokas vadītajai Latvijas Biatlona federācijai.

Pēdējos trīs gados Latvijas Biatlona federācija saņēmusi trīs ziedojumus, kuri bijuši 20 000 eiro apmērā, tostarp vienu no uzņēmuma SIA Roadeks, kurš pastarpināti pieder arī Rāvim, liecina Firmas.lv pieejamā informācija.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka šajā kriminālprocesā iespējamā kukuļošana saistīta ar LU Akadēmiskā centra topošās Rakstu mājas būvniecību. Rakstu mājas būvniecības iepirkums izsludināts pagājušā gada pavasarī, uzvarētāju mēģinot noskaidrot konkursa procedūrā ar sarunām. Iepirkuma prognozētā līgumcena sākotnēji bija 33 miljoni eiro.

Rāvim pastarpināti pieder 95% būvfirmas Skonto būve daļu, bet Milleram - 5%, liecina Firmas.lv informācija.